Šis sasniegums ļauj ticēt, ka mediķi spēs izstrādāt metodi, kā palīdzēt ieņemt bērnu sievietēm ar defektīvām olšūnām, neizmantojot donora olšūnu. Tiesa, joprojām būs vajadzīgs neliels daudzums gēnu no kāda donora. Ārstēšanās sastāvdaļa būs arī mākslīga ģenētisku izmaiņu veikšana, kuras galarezultātu varēs nodot nākamajām paaudzēm. Tas nozīmē, ka, vienreiz izlabojot defektu, dzimtas sievietēm nākamajās paaudzēs vairs nevajadzētu saskarties ar šādu problēmu, ziņo _Nature_. Ģenētiskās nepilnības parasti notiek olšūnas vietā, ko sauc par mitohondriju. Tās uzdevums ir palīdzēt saglabāt olšūnas iekšējos procesus. Ja bojāta olšūna tiek apaugļota, bērns var saslimt ar dažnedažādām slimībām, ieskaitot mazasinību, plānprātību, paaugstinātu asinsspiedienu vai nervu kaites. Sekmīgais eksperiments padevās Oregonas Veselības un zinātnes universitātes komandai. Zinātnieki izņēma bērna ģenētiskajiem datiem nepieciešamo DNS no pērtiķa olšūnas un atstāja tās mitohondrijā potenciāli bojātos gēnus. Pēc tam šos DNS transplantēja citā olšūnā, no kuras bija izņemti DNS, bet bija vesela mitohondrija. Deviņās surogātmātēs tika transplantēti 15 embriji. Trīs kļuva grūtas un visas dzemdēja — divas pa vienam veselīgam bērnam un viena dvīņus.
Zinātniekiem izdodas salabot bojātas olšūnas
Simpātiskie pērtiķēni Mito un Trakers ziņkārīgi veras pret viņiem pavērstajā fotoaparāta objektīvā un abus rēzus makakus ielenkušo zinātnieku sejā. Mazie nenojauš, ka iegājuši vēsturē tāpēc, ka dzimuši sekmīga eksperimenta rezultātā. Amerikāņu zinātniekiem izdevās pārcelt vajadzīgo ģenētisko materiālu uz bojātu olšūnu, tādējādi ļaujot nākt pasaulē veselīgam mazulim.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.