Cietīs nabadzīgie
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzsver, ka klimata pārmaiņas visasāk izjutīs tieši nabadzīgās valstis, jo ierobežoto resursu dēļ to pielāgošanās izmaiņām ir zema. Viņš atsaucas uz Globālo klimata riska indeksu 2018, kas vēsta, ka vislielāko negatīvo ietekmi laika periodā no 1997. līdz 2016. gadam izjutusi Hondurasa, Haiti, Mjanma, Nikaragva, Filipīnas un Bangladeša. Šīm valstīm pietrūkst resursu ātri atgūties no klimata radītajām krīzēm.
Taču arī Eiropā, tostarp Latvijā, ir pazīmes par klimatisko apstākļu pārmaiņām un nepastāvību, kas signalizē par riskiem ilgtermiņā, spriež Gašpuitis. Viņš skaidro, ka potenciālo pārmaiņu sekas tiek saistītas ar iespējamu mirstības palielināšanos, sausuma radītu pārtikas, arī ūdens trūkumu un enerģijas pieprasījuma pieaugumu.
"Lielākais risks ir vienlaicīga un ilgstoša notikumu virtene kādā no reģioniem, kas radītu pastiprinātu cilvēku pārvietošanos no viena reģiona un citu, kas varētu novest pie politiskas turbulences vai pat militāriem konfliktiem. Turklāt tie reģioni Āfrikā un Āzijā, kas ir visvairāk pakļauti klimata izmaiņām, pārstāv lielu iedzīvotāju skaitu," seku nopietnību uzsver SEB bankas speciālists.
Ledāju kušana
Līdzīgi kā pie jebkurām citām pārmaiņām, arī klimata gadījumā būs gan zaudētāji, gan ieguvēji. Pēc Gašpuiša domām, lielāko ietekmi izjutīs lauksaimniecība, zvejniecība, finanšu nozare, apdrošinātāji, enerģētikas nozare, pārtikas industrija, tūrisma un transporta nozares.
Eksperts vērš uzmanību uz to, ka ledāju kušana pavērs jaunus transporta ceļus, taču, vai tas nozīmēs tirdzniecības apjomu pieaugumu, vēl rādīs laiks. "Ja varēs droši šķērsot Ziemeļu Ledus okeānu, radīsies papildu iespējas preču transportēšanai starp Āziju, Ziemeļameriku un Eiropu. Par to, vai tas krasi ietekmēs kopējo tirdzniecības apjomu, gan šaubos. Preču piegādes izmaksas ar kuģiem jau šobrīd mēdz veidot ļoti nelielu daļu to cenas," situāciju komentē Luminor bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 25. jūnija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!