Aiza starp izglītību un darbu

Ar pirms brīvības paaudzi esot viss skaidrs... hmm. Tā ir vecuma grupa no 50+. Līdz pensijai vēl ko rukāt un rukāt,bet LV jau norakstījusi, kaut statistika bezkaislīga, tā ir lielākā iedzīvotāju dalja. Man aizdomas, ka vēl arī sieviešu pārsvars. Nu... kur bez valsts darba ir tās darbavietas, īpashi laukos? Tak jau rūpniecības un ap to visu saitītā neeksistē. Gateris? Veikals? Nesmīdiniet. Mūsu lēdijas labākajos gados darba tirgū ārpus LV uz izkershanu. Tupina izbraukt no LV!!!! Ar pāri plikushjiem vīriem tas pats! Par jaunajiem. Ne jau fabrikās mūsējie. Ir internetveikalu lielās noliktavas un viss ar sho biznesu saistītais, nu jau ir savi biznesi, lielo kompāniju IT binesi....o.m.g. cik iespēju. Ko nezin to iemācās, ja vajag darba devējs izskolos. Cita dinamika, iespējas . Varbūt beidzot runājiet atklātu valodu. Savādāk nu jau kā PSRS norieta laikos. Tribīnēs muld vienu, bet katrā( !) virtuvē citu. Kopīgu interešu arvien mazāk.

Darbinieku trūkst tur, kur alga ir mazāka par iztikai nepieciešamo (visādos šūšanas cehos, kuri sadomājuši konkurēt ar bangladešu). Un celtniecībā, ceļu būvē, mežizstrādē. Tur trūkst ne jau tāpēc, ka trūkst izglītības, bet demogrāfisku iemeslu dēļ: šādus darbus var darīt tikai vīrieši spēka gados labā fiziskā formā, bet to ir palicis maz. EMIGRĒJUŠI. Un emigrējuši to pašu firmaču vainas dēļ, kas tagad raud, ka nav kas strādā, nevajadzēja cilvēkus uzmest, nesamaksāt solīto, maksāt necilvēcīgi zemas algas. Uzņēmējintagad plūc savas algu politikas un attieksmes pret darbiniekiem auglīšus.

ka jaunieši redz, cik labi dzīvo advokāti un visi grib kļūt par advokātiem.

Problēma ir tajā, ka Latvijā nav izdevīgi strādāt. Un ne jau tādēļ, ka šeit būtu šausmīgi lieli pabalsti, bet tādēļ, ka šeit ir šausmīgi mazas algas. Strādājot Latvijā, tu nevis uzturi sevi, bet vispirms uzturi valsti un darba devēju, bet pašam jāiztiek pēc atlikuma principa- kas paliek pāri. Nesen runāju ar vienu jaunieti. Gudrs, strādīgs. Viņš pabeigs augstskolu un brauks atpakaļ uz Zviedriju, jo šeit, darot to pašu darbu, ko Zviedrijā, viņš nespēj nopelnīt tik daudz, lai varētu normāli dzīvot. Un, starp citu, izglītība viņam arī ir tajā pašā specialitātē, kur viņš strādā, un par darba trūkumu arī viņš nesūdzas. Lūk arī viss par izglītību, slinkumu, darba spēka trūkumu u.tt., kas mums Latvijā jāzina.