Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Par izglītības piedāvājuma neatbilstību biznesa vajadzībām runāts gadiem

Apbēdina saturs, bet priecē politiķa spēja atzīt

Latvijā trūkst vienota priekšstata par to, kas ir izglītības mērķis. Paradoksāli, taču teju 30 gadu pēc valsts neatkarības atgūšanas šādus vārdus par situāciju izglītībā komisijas sēdē paudis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens – vismaz tā viņa sacītais lasāms Saeimas Preses dienesta sagatavotajā informācijā.

Patiesībā šajā gadījumā nav svarīgi, kurš ir komisijas priekšsēdētājs, jo būtiskākais akcents ir tieši uz šo patiešām traģisko atziņu, kas savā ziņā arī izskaidro nebeidzamo bēdu stāstu izglītības nozarē – gan samocīto un bezgalīgo (un tikai lielākas problēmas izraisošu) reformu birumu, gan gadu desmitiem piedzīvoto "neiespējamo misiju" pienācīga atalgojuma nodrošināšanā pedagogiem, gan beigu beigās – nupat aktualizēto problēmu un trauksmes celšanu saistībā ar skolēnu zināšanu līmeņa krišanos.

Turklāt Ašeradenam ir neapstrīdama taisnība – darba tirgū ir aizvien akūtāks pieprasījums pēc dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu eksakto jomu pārstāvjiem, taču tajā pašā laikā sociālajās un humanitārajās nozarēs ir profesionāļu pārprodukcija. Diemžēl jāsecina, ka tieši komisijas vadītāja, ļoti iespējams – nevilšus, tik ļoti atklāti paustā atziņa par izglītības nozares funkcionēšanas jēgas un mērķa neesamību valstiskā līmenī arī ir galvenais iemesls eksakto zinātņu jomas profesionāļu deficītam un vienlaicīgi pārprodukcijas "štancēšanai" jomās, kur šādu – nenoliedzami gudru – speciālistu ir vairāk nekā nepieciešams.

Ir nenoliedzami vērtīgi, ka nepieciešamība šīs visas problēmas nekavējoties risināt paceltas "nākamajā līmenī", proti, parlamentā, tomēr gana skaidrs, ka nevajadzētu tagad arī pārvērtēt reālo situāciju un sagaidīt, ka izglītības problēmjautājumu aktualizēšana Saeimas komisijā būs tas faktors, kas sekmēs nozares sakārtošanu, "vienota izglītības mērķa" atrašanu un beigu beigās – skolēnu zināšanu līmeņa strauju paaugstināšanos.

Diez vai tuvākajos gados kaut kas kardināli mainīsies Saeimas komisijas vadītāja iezīmētajā problēmā, ka matemātikā, fizikā, vēsturē un latviešu valodā centralizēto eksāmenu rezultāti iepaliek no vēlamā un ka nepieciešams objektīvi izvērtēt iemeslus, kāpēc jau vairākus gadus lielai daļai skolēnu zināšanas nav apmierinošas, kā dēļ arī Izglītības un zinātnes ministrija tikusi aicināta sagatavot plānu, kā šo problēmu risināt.

Bēdīgākais šajā situācijā ir fakts, ka patiesībā Ašeradens ar savu apzināti vai neapzināti pausto secinājumu nav atklājis neko jaunu par situāciju izglītības jomā Latvijā kopumā pēdējo desmit, pat divdesmit gadu laikā. Par to, ka iegūstamās izglītības piedāvājums, maigi sakot, īsti neatbilst darba tirgus vajadzībām, ir runāts gadiem gan valsts, gan biznesa līmenī, tajā skaitā gan par jauniešu mazo interesi mācīties un tālāk arī augstskolās studēt inženierzinātnes, gan par skolēnu ne īpaši spožajām zināšanām šajā jomā. 

Un vienlaikus patiešām gandarī tas, ka vismaz kāds politiķis – pārfrāzējot viņa sacīto – ir spējis būtībā atzīt, ka bardaks nozarē ir tāpēc, ka īsti nav skaidrs, kur mēs ejam un ko mēs gribam sasniegt. Visiem vai daļai – tas jau ir cits jautājums.

Top komentāri

oma
o
Latvijas Avīzē šodien raksts par to, kā valdība regulēs taksometrus pie Rīgas Lidostas. Paralēli ar šo publikāciju par izglītības reformām veidojas interesants stāstiņš par valdību - tai (un tikai pēc tam, kad bijušas atkārtotas publikācijas par šmuci pie Lidostas!) jāņemas šo lietu risinot, kas pēc parasta cilvēka domām ir attiecīgās ministrijas un tās ierēdņu pienākums, bet valsts ikdienu un nākotni daudz nozīmīgāk ietekmējošai izglītības reformai - nu kaut kā nav ne laika, ne spēka, ne prāta!!! Vai nav jocīgi?
Krējums Saldais
K
" ...nupat aktualizēto problēmu un trauksmes celšanu saistībā ar skolēnu zināšanu līmeņa krišanos." - Šī zināšanu līmeņa krišanās ir tikai jaunā izglītības standarta pirmie ziediņu. Galīgi to piebeigs jaunais skolnieku debilizācijas standarts, kas domāts masveidīgai idiotu producēšanai.
Zemevieglisašūpojās
Z
"...sociālajās un humanitārajās nozarēs ir profesionāļu pārprodukcija." Pārprodukcija ir gan, bet, vai tiešām PROFESIONĀĻU???
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

ES naudu vēstures izpētei!(8)

Atbalsts zinātniskajiem pētījumiem, turklāt ne tikai medicīnā un eksaktajās jomās, bet arī humanitārajās un sociālajās zinātnēs ir temats, kam nopietnu uzmanību pievērsis Eiropas Parlaments (EP). ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē