Apdraudējums beidzies?

Kas šajā gadījumā dara uzmanīgu? Lai arī saglabājas ļoti daudzi ierobežojumi, maz ticams, ka tie pēc šāda signāla vairs tiks ievēroti (vismaz tādā mērā kā iepriekš). Un tas attiecas ne tikai uz situāciju pēc 9. jūnija, bet jau no šodienas – liela daļa sabiedrības, varbūt tās vairākums, tik ļoti neiedziļinās politiskajos procesos, lai pārzinātu, ka ne jau valdība, bet gan Saeima, turklāt vairākos lasījumos, pieņem likumus, ka likumprojekta pieņemšana valdībā nav gluži tas pats, kas likuma izsludināšana pēc pieņemšanas Saeimā, un ka runa vispār ir par situāciju pēc 9. jūnija, nevis no šodienas. Kaut ko līdzīgu piedzīvojām pavisam nesen, kad ar atrunu, ka jāturpina ievērot distancēšanās, tika mīkstināti pulcēšanās ierobežojumi, – ''brīvlaišanu'' daudzi sāka izmantot jau tad, kad par to pavēstīja, pat nesagaidot šīs normas spēkā stāšanos, neievērojot distances, un attiecīgi bija ļoti pārsteigti par saņemtajiem sodiem.

Un vēl šajā kontekstā – ja ir ierobežojumi, to ievērošana ļoti strikti būtu arī jākontrolē. Citādi vairojas tiesiskais nihilisms un arī labuma no ierobežojumiem kā tādiem nav.

Jā, tiek ziņots par sodiem, taču ar to acīmredzami nepietiek – vieni samaksā sodu, citi turpat blakus turpina ierobežojumus ignorēt, jo tiem neviens neko neaizrāda.

Saprotams, ka ik dienas no jauna ar Covid-19  saslimušo skaits Latvijā ir tik mazs, ka prāva daļa sabiedrības inficēšanās risku nevērtē īpaši augstu, attiecīgi jau tagad sevišķi neaizraujas ar piesardzību. Ja arī pārējiem nostiprināsies sajūta, ka briesmas secen un nu dzīve un vasara atkal jābauda, kā saka, ar pilnu krūti, skaidrs, ka tas vairo arī ticamību tam, par ko brīdina nu jau ne viens vien medicīnas speciālists, – var nākt otrs vīrusa izplatības vilnis, kas tad būs īpaši smagi arī valsts ekonomikai, par ko valdībā esošajiem nu aizvien lielākas bažas.

Protams, tas nenozīmē, ka augstu mobilizācijas līmeni būtu par visām varītēm jāsaglabā līdz pat laikam, kad ar Covid-19 neviens no jauna nesaslimtu. Iepriekš minētais vairāk ir kā riska faktori, ar ko lēmumu pieņēmējiem jārēķinās, nākot klajā ar attiecīgajiem vēstījumiem.