Apinis: Drāma var nebūt ilgstoša

Uzskatu, ka variants ir atgūt suverenitāti, kura piespiedīs valdībai vai nu atrasties mūžīgā krīzē vai sākt vadīt valsti ar labu piemēru. Suverenitāte dos latviešiem spēku un gribu nest nepieciešamos upurus veidot pašiem savu kopienu, kāda nav un nevar būt globalizācijas retinātos mežos, kur vairāk tukšs gaiss kā saturs.

Par Latviju tev nav nekaada dalja! Klanies pats sava sakraalaa Putina priekshaa!

Man nav problēmas piekrist taviem argumentiem. Bet es lietoju ‘relatīvi’ visas pasaules nākotnes ekonomikas attīstības kontekstā. Citiem vārdiem, tur nesaredzu neko, ko mums sola Elons Musks un reklāmu biroju vadītāji. Domāju ka reklāmu biziness ievērojami sarūks, jo nebūs produkti kurus reklamēt, ne būs vīzija ko reklamēt, ne naudiņa, kas par to maksās. Tomēr cerība mirst pēdējā, un ceļš uz zirgu stalli manuprāt ir tas relatīvais spožums, vismaz nākotnes skatījumā un no ‘sustainability’/ labklājības līmeņa noturēšanas perspektīves. Kad vel dzīvoju lauku mājā, tagad jau vairāk kā 70 g secen, kur vēl valdīja tradicionālie latviešu zemnieku tikumi, man absolūti nekas netrūka izņemot tas BMW vai mūslaiku ārstnieciskie brīnumi. Atceros, ka manā pamatskolā mira vairāki bērni no difterijas iepidēmijas, un man pašam nāca ģībonis kad redzēju adāmo adatu zaļas šļirces (coca-cola pudeles lielumā) galā, ar kuru ārsts solija šo slimību no manis novērst. Vēlākos gados sev stāstīju, ka viss kas man trūka, pat kara gados, bija labi medicīniskie un zobārstnieciskie apstākļi. Ja pēdējie daudz maz tādi, kādi teorētiski ir pieejami šodien, tad dzīve Latvijā būtu—bez pārspīlējumiem—kā Paradīze. Par lielu nožēlu, pēc kara apstākļi īslaicīgi ienesa pasaulē tādus brīnumus, ka iespējamā Paradīze tiek iznīcināta, lai šo planētu pārbūvētu ar pilsētām un iespējamo nomāktu ar sapņiem par Utopiju. Attiecibā uz Angliju redzu tur iespējas lielām problēmām, kuras angļi domājams darīs visu, lai pārvarētu, kaut tas ari varētu būt visai bezcerīgs pasākums. Modernas pasaules Titānika grims visos pasaules nostūros vienlaicīgi, ja ne vienmērīgi. Tāpēc arī domāju, ka angļi, vāci, franči, uc ar laiku attālināsies no ASV un tuvināsies Krievijai viņas lielo dabas resursu dēļ. Neredzu no Krievijas mums nekādus draudus, ja vien tāpēc, ka viņas lielākais konkurents ir Ķīna, un tai ir nepieciešams Eiropas atbalsts. Arī eiropiešiem ir svarīgi, ka Krievijas resursi nenonāk Ķīnas noteikšanā. Tātad, relatīvi runājot neredzu nākotnē ne angli, ne latvieti sežam Virgin Galactic raķetē kā tūrists uz Marsu, bet kā vienu tā otru sarūsējušā bleķa kastē kuru velk zirdziņš. Un tas man pietiekami labi, lai vēlētos uz šejieni kādreiz transmigrēt.