Proti, pamatā Krievijas norišu dēļ mūsu valsts IKP izaugsmi bremzēja gan kritums transporta nozarē par 12%, gan pārtikas ražošanā par 7%. Tāpat gada laikā sarukuši būvniecības apjomi par 3,4%, lai gan ekonomikai nozīmīgo inženierbūvju celtniecībā tie palielinājušies par 7%. Turklāt arī demogrāfija Latvijā aizvien ir problēma, ilgtermiņā samazinoties darbspējīgo iedzīvotāju skaitam un līdz ar to potenciālajam devumam tautsaimniecībā.
Taču, tā kā kopējie ekonomikas rādītāji ir ar plusa zīmi, nav pamata ieslīgt dziļās sērās, turklāt tad, ja atšķirībā no tā dēvētajiem treknajiem gadiem izaugsmi sabalansē gan izaugsme ražošanā, gan iedzīvotāju patēriņā, piemēram, mazumtirdzniecības nozarei gada laikā piedzīvojot 5% kāpumu. Ja raugāmies no izaugsmes tempu viedokļa, tad šobrīd apstrādes rūpniecība ir tā, kura virza valsts kopējās tautsaimniecības izaugsmi. Neraugoties uz to, ka atsevišķās nozarēs ir kritums, kopējie apstrādes rūpniecības apjomi šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn palielinājušies par 6,2%. Turklāt, lai arī pieticīgi, taču pieaudzis šīs nozares kopējais devums ekonomikā. Ja runājam par "sāpju bērnu" lauksaimniecību, viegli nav, taču lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozares radītā vērtība gada laikā augusi par 2,2%. Līdz ar to kopējā situācija Latvijas tautsaimniecībā nav tik bēdīga, kā varētu šķist no vispārējā fona publiskajā telpā. Turklāt, pateicoties investīcijām, Latvijas ražotājiem ir iespējas kāpināt pievienoto vērtību, tādējādi vēl vairāk kāpinot produkcijas izlaides vērtību. Faktori, kas šobrīd var apstādināt tautsaimniecības izaugsmi, ir nevis kaut kādi Krievijas noteiktie ierobežojumi Latvijas pārtikai, rubļa kursa kritums vai neveiksmes ap Liepājas metalurgu, bet gan finanšu satricinājumu turpināšanās Ķīnā. Tā pastarpināti kāpina deflācijas draudus globālajā ekonomikā un negatīva scenārija gadījumā var ievērojami apgrūtināt Latvijas uzņēmumu preču un pakalpojumu realizāciju sākotnēji ārējos, bet pēc tam iekšējā tirgū.