Ar "aizkariem" var mazināt smēķēšanu?

Skaidrs, ka būtiski iebildumi pret sagaidāmajiem ierobežojumiem ir mazumtirgotājiem, jo jauno prasību ieviešana viņiem radīšot papildu izdevumus, kā arī palielināšot kontrabandas tabakas izstrādājumu patēriņa pieaugumu. Par tirgotāju papildu izdevumiem, godīgi sakot, sabiedrībai kopumā būtu mazākā bēda, jo beigu beigās ikviens bizness vairāk vai mazāk bieži saskaras ar kādiem izdevumiem, kas saistīti ar dažādu prasību izpildi. Taču šajā kontekstā vairāk satrauc iespējamība pieaugt kontrabandas īpatsvaram, kas attiecīgi nozīmē neiekasētus nodokļus valsts budžetā.

Arī RTU Muitas konsultatīvā centra veiktajā tabakas produktu izvietošanas aizlieguma ekonomiskajā novērtējumā norādīti riski, ka, ieviešot šādu aizliegumu, varētu nepieaugt budžeta ieņēmumi – tas radīs gan papildu izmaksas tirgotājiem, gan samazinās legālās tirdzniecības apmēru. Novērtējumā arī prognozēts legālā tirgus kritums no 1,9 uz 1,5 miljardiem cigarešu 2020. gadā un nelegālā tirgus pieaugums līdz pat 28%. 

Rezultātā tiek lēsts – ieviešot šādu aizliegumu, valsts budžets varētu zaudēt 17 miljonus eiro gadā.

Par to, cik pamatotas ir šīs prognozes, protams, var diskutēt, jo ir arī dzirdēti viedokļi, ka nekāds "melnā tirgus" pieaugums nenotiks.

Un tomēr pavisam droši var prognozēt – tas, ka tabakas izstrādājumu plauktiem priekšā piekarinās "aizkarus", nekādā mērā neietekmēs smēķējošo cilvēku paradumus, jo viņiem ir pilnīgi vienalga, vai prece stāv atklātā plauktā, vai noslēpta atvilktnē – pajautā pārdevējam un viņš tev iedos kāroto "netikuma instrumentu". Ja pieņemam, ka "aizkaru" galvenais mērķis ir atturēt no smēķēšanas tieši jauniešus, tad šī iecere momentā sagrūst, zinot, ka tieši nepilngadīgie smēķētāji pārsvarā ir kontrabandas darboņu klienti, kuriem ir dziļi vienaldzīgs pircēja vecums.

Diemžēl vētraino "cigarešu slēpšanas" diskusiju fonā apzināti vai neapzināti aizmirsta būtiskākā problēma – īsti neviens nerunā, nediskutē un nemeklē risinājumus, kā efektīvi apkarot tabakas izstrādājumu kontrabandas sistēmu, kas Latvijā zināma jau gadu desmitiem – turklāt zināma gan tās "klientiem", gan tiesībsargiem, gan arī politiķiem un "aizkaru" lobistiem.

Šāda "aizkaru plivināšana" pierāda valsts nespēju cīnīties ar cēloņiem, proti, ne tikai ķert kontrabandu uz robežas, bet arī efektīvi apkarot nelegālo "ielu tirdzniecību". Tā vietā terorizē legālo tirgu un rada risku mazināties iekasēto nodokļu apmēram.