Ar ko atbildam Krievijai?

Vismaz pēc Krievijas varasiestāžu rīcībā esošās informācijas jaunā norma varētu attiekties apmēram uz 6000 Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem. Tas it kā nav daudz, taču šajā gadījumā vairāk jārunā par politisko signālu, kas tiek raidīts Baltijas valstīs dzīvojošajiem – Krievija nevis mudina šeit dzīvojošos nepilsoņus pieņemt savu pilsonību, bet gan veicina, lai ilgāk saglabātos nevienai valstij īsti nepiederīgo statuss, kāds ir nepilsoņiem. Tātad, vienkāršiem vārdiem sakot, tiecas saglabāt un vairot savas ietekmes aģentus. Un ko mēs liekam pretī? Neko!

Atcerieties tēzi no Mazā prinča – tu esi atbildīgs par to, ko pieradini? Arī lielajā politikā tas darbojas. Skaidrs, ka privilēģijas nepilsoņu statusā esošajiem paildzina šo cilvēku dzīvi nestabilitātē, nenoteiktībā, lai arī šim statusam ir savas priekšrocības uzturēšanās atļaujas un ceļošanas vīzas neprasīšanas ziņā. Tāpēc nepilsoņi, kas jūtas pieradināti pie tā, ka Krievija par viņiem rūpējas vairāk, sagaida, ka šī kaimiņvalsts par viņiem – šeit dzīvojošajiem – rūpēsies arī turpmāk. Tas mums izdevīgi?

Var jau bļaustīties, ka mums viņi nav vajadzīgi, lai brauc prom, bet nemānīsim sevi, tāpat skaidri zinām, ka prom nebrauks, vismaz ne uz austrumu pusi, pat neatkarīgi no tā, vai ceļošanai vajadzēs vai nevajadzēs vīzu. Bet toties būs emocionāli piesaistīti. Ko varam šajā situācijā darīt? Vilkt uz savu pusi. Proti, valstij iet uz to, lai piesaistītu sev vismaz tos, kas "bez grēka" – jaundzimušos. Atzīt katru, kas dzimis Latvijā par šīs valsts pilsoni, ja vecāki tam nepiekrīt, lai formē kādas citas valsts pilsonību, bet nepilsoņa statusu gan nevienam vairs no jauna nedot. Nākamais solis tad ir veicināt, lai mācās latviešu skolās un augstskolās. Iekļaujas latviskajā vidē.

Lai kā tas kādam no radikālāk noskaņotajiem nepatiktu, faktiski notiek cīņa par dvēselēm – kura valsts nepilsoņus piesaistīs sev, tā līdz ar to arī veidos pret sevi labvēlīgu attieksmi.

Nav vēl teikts, ka Krievija šajā cīņā uzvar, bet tas, ka aktīvāka, gan manāms. Mēs savukārt pārāk ilgi netiekam galā ar savu pašapziņas trūkumu, saviem mazvērtības kompleksiem. Un klaigāšana vien te nelīdz. Jārīkojas!