Lielākā problēma tā, ka priekšplānā ir nauda, nevis cilvēks. Cik pašvaldības ietaupīs apvienojoties, cik valsts no tā iegūs, cik lielas Eiropas naudas vai kredīti tad būs pieejami biznesu piesaistošas infrastruktūras izveidei un cik darbvietu līdz ar to būs iespēja izveidot. "Latvijā mēs ļoti labi varam redzēt – ir vietas, kas situācijā, kad ir pieejami publiski resursi, pirmkārt, tos iegulda strūklakā, un ir tādi, kas iegulda kādam vietējam ražojošam uzņēmumam svarīgā ceļa izbūvē," akcentē Pūce (A/P) un norāda, "reģionālajā attīstībā – es esmu dzelžaini pārliecināts – vienīgā reālā atslēga ir darbvietas ar lielākām algām. Ja mēs to nepanāksim, tad tā strūklaka tur strādās, bet neviens pie tās strūklakas neies klāt, jo turpināsies tas, ko novērojam reģionos, – cilvēki brauc prom."
Bet vai cilvēki, tostarp laukos dzīvojošie, domājot par savu nākotni, par to, vai palikt dzimtajās mājās vai emigrēt, ir tikpat racionāli kā ministrs? Jā, viena daļa no Latvijas aizbrauc tikai naudas dēļ, esam dzirdējuši ne mazums stāstu par naudas pelnīšanu "nekurienes malā", dzīvojot vagoniņā, bet tā nevar būt izvēle visam mūžam, ģimenei. Bedrē var strādāt īslaicīgi lielā peļņā braucošie, taču ne ilgstoši dzīvot un strādāt vietējie. Un tas arī reģionos dzīvojošos baida šajā stāstā par investoru piesaisti – sacels rūpnīcas, sagandēs ja ne vidi, tad ainavu, sabrauks viesstrādnieki, mums pašiem vairs dzīves te nebūs...
Jo cilvēkam ne mazāk svarīga par labi atalgotu darbu ir dzīvesvide – jābūt ne tikai darbam, bet arī atpūtas iespējām, veselības aprūpes pieejamībai, bērnudārzam vai skolām bērniem, darba un dzīvesvietas apkārtnei jābūt drošai, patīkamai, ar labu satiksmi.
Proti, lai cilvēki neaizbrauktu no reģioniem, ar fokusēšanos tikai uz ko vienu nepietiek, ir nepieciešama kompleksa pieeja. Un arī ar to, šķiet, ministram ir problēmas – viņš noskaņots vispirms pabeigt savu reformu, rēķinoties, ka pārējie kolēģi tai pielāgosies, tā vietā, lai šo pārmaiņu process notiktu vienlaicīgi un koordinēti, fokusējoties uz Latvijā dzīvojošo interesēm un vajadzībām.
Bet par strūklakām runājot – varbūt arī ar tām var pelnīt, piesaistot tūristus, tātad klientus uzņēmumiem, kuri laukos sniedz izmitināšanas, ēdināšanas, dažādus atpūtas pakalpojumus? Jo naudu nes ne tikai ražotāji.