Tātad pagājušajā gadā Latviju ir apmeklējuši aptuveni tikpat daudz ceļotāju, cik mūsu valstī ir iedzīvotāju, un, lai gan Latvija pēc šāda radītāja atpaliek, piemēram, no Dienvideiropas valsts Maltas, kurā ārvalstu tūristu skaits pārsniedz iedzīvotāju skaitu aptuveni četras reizes, tomēr kopumā nav slikti. Jāpiebilst, ka tiek pieļauts, ka reālais ārvalstu tūristu skaits Latvijā varētu būt lielāks par 1,95 miljoniem, jo, kā norāda tūrisma eksperti, ceļotāji uzturas arī tādās no privātpersonām īrētās mītnēs, kas oficiālajā statistikā neparādās.
Saistībā ar to, no kādām valstīm ceļotāji ierodas Latvijā, būtisks jau gadiem ir kaimiņvalstu faktors, un pagājušajā gadā vairāk nekā trešā daļa viesu bija no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. Vērā ņemams skaits ciemiņu ieradās arī no tādām netālām Baltijas jūras reģiona valstīm kā Vācija un Somija.
Taču statistika arī atklāj divus aspektus, kuros vēl aizvien ir, kur augt. Viens no šiem aspektiem saistās ar citu kontinentu tūristu piesaisti – pērn, salīdzinot ar 2018. gadu, ir samazinājies tūristu skaits gan no ASV un Kanādas, gan no Japānas un Ķīnas. Taču otrs aspekts ir saistīts ar to, kā tūrisms tiek vai netiek veicināts mūsu pašu valstī. Jau gadiem tiek runāts, ka tūrisma industrija jāattīsta tā, lai ārvalstu ciemiņi uzturētos ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā. Taču ieinteresēt ceļotājus par ilgāku uzturēšanos ar nakšņošanu reģionos aizvien nav izdevies. Pērn 75% ārvalstu tūristu nakšņojuši viesnīcās un citās tūristu mītnēs Rīgā, vien 8,9% – kūrortpilsētā Jūrmalā, savukārt Liepājā, neraugoties uz dinamisko kultūras dzīvi un lidostas esamību, tikai 2%, bet Daugavpilī, kas mērķtiecīgi strādā, popularizējot savu kolorītu, tikai 1%.
Jau gadiem tiek runāts, ka būtiski iemesli tam, kādēļ ārvalstu viesi uzturas galvenokārt Rīgā, ir daudzu autoceļu bēdīgā kvalitāte un tūristiem nepielāgotā transporta infrastruktūra. Tūrisma jomas pārstāvji jau daudzkārt ir norādījuši, ka mūsdienās ceļotāji nevēlas ilgu laiku tērēt pārbraucieniem, bet grib ātri nokļūt no vienas pilsētas vai apskates vietas uz nākamo. Taču joprojām trūkst komfortablu satiksmes autobusu (un vilcienu), kas starp Rīgu un pilsētām reģionos kursētu ātri un bez pieturām, pasažierus raiti nogādājot galamērķī.
sprīdītis