Šeit var runāt gan par iepriekš izskanējušo, bet, par laimi, pagaidām nerealizēto ideju aplikt ar papildu nodokli no ārzemēm ievestos par pieciem gadiem vecākus auto, gan arī par pārskatīto nodokļu politiku attiecībā uz mikronodokļa maksātājiem vai autoratlīdzībām. Attiecībā uz pirmo no minētajām iecerēm visai nepārliecinoši tika stāstīts par nodomu Latviju nepārvērst par vecu auto kapsētu, taču vienlaikus ieceres bīdītāji acīmredzot nezināja, kāda ir vidējā vai mediānas darba samaksa mūsu valstī. Rīgā vai tās apkārtnē nokļūšanai darbavietā var izmantot sabiedrisko transportu, bet attālākos lauku reģionos auto ir vitāla nepieciešamība. Lieki teikt, ka par Latvijas mediānas algu – nedaudz vairāk par 600 eiro uz rokas – neko daudz vis nenopirksi. Turklāt dzirdēts, ka Vācijā jaunu auto iegāde tiek finansiāli subsidēta, taču pie mums iedzīvotājs ir tas, kurš parasti par kaut ko piemaksā. Turklāt, samaksājot papildu nodokli par auto, iedzīvotājs šos līdzekļus būtu atņēmis savam patēriņam un galu galā arī valsts ekonomikai. To pašu var teikt par mikrouzņēmumu nodokļa palielināšanu un izmaiņām autoratlīdzībās.
Personīgi piekrītu, ka gan "radošajiem", gan mikronodokļa maksātājiem ir solidāri jāpiedalās gan pensiju uzkrājumu veidošanā, gan veselības sistēmas uzturēšanā. Tomēr vai tiešām pārmaiņas, kas paredz lielākas nodokļu iemaksas, ir jāveic brīdī, kad daudzi no augstāk minētājiem jau tāpat ir uz sēkļa? Ja valdība patiešām vēlas veidot efektīvu un solidāru nodokļu sistēmu, droši vien daudz labāk būtu sagaidīt ekonomistu nākamgad solīto izaugsmi un tad izdarīt pārmaiņas nodokļu sistēmā.
Tikmēr pasaulē aizvien vairāk tiek domāts, kā ar dažādu nodokļu atlaižu vai pat tieši mājsaimniecībām piešķirtu līdzekļu palīdzību veicināt naudas apriti un līdz ar to likt tautsaimniecībai strādāt ar lielākiem apgriezieniem. Ekonomista Miltona Frīdmena ideja par tā dēvēto helikopteru naudu sāk iezīmēties par realitāti pasaules tautsaimniecībā. Protams, ilgtermiņa naudas dāvinājumi degradētu gan patērētājus, gan ekonomiku kopumā. Tomēr īstermiņā vienkārši laika nopirkšanā un grūdiena radīšanai tautsaimniecībā šī ideja varētu itin labi nostrādāt, jo veicinātu arī uzņēmumu naudas grūtību pārvarēšanu, vienlaikus novēršot arī masveida maksātnespēju viļņa draudus un saglabājot lielāku ekonomisko bāzi.