Protams, tas ir brīnišķīgi, ka bankas krahs šoreiz neradīs būtisku negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Tomēr ļoti pārsteidz, ka, pēc visa spriežot, ne finanšu ministra Jāņa Reira (kurš iepriekš, starp citu, bija labklājības ministrs), ne premjera Krišjāņa Kariņa, ne daudzu citu atbildīgo personāžu sirdis ne uz mirkli neiedrebējās par tiem aptuveni 40 tūkstošiem senioru, kuru nauda – kaut arī tikai uz nosacīti neilgu periodu – iestrēga šajā bankā. Patiesībā pirmajās dienās pēc bankas aizvēršanas sava veida rūpes (cik nu izdevās pamanīt) par bankas mazo klientu likteni izrādīja tikai labklājības ministre, aicinot attiecīgos dienestus palīdzēt tiem, kuri pēkšņi bija palikuši bez savas naudas.
Bez ironiska smīna nebija iespējams lasīt premjera Kariņa komentārus uzreiz pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) paziņojuma izplatīšanas (jau ierasti šāda tipa ziņām – vēlā vakarā) par PNB bankas aizklapēšanu. "Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks," aģentūrai LETA bija paudis premjers. Patiesībā Kariņš gan nav vienīgais Latvijas valdības vadītājs, kurš aizvadīto daudzo gadu laikā pēc (bet dažreiz pat īsi pirms) kārtējās bankas kraha ir izpaudies ar šādiem sabiedrību "mierinošiem", taču pilnīgi bezjēdzīgi tukšiem vārdiem – vismaz tiem cilvēkiem, kuri uz laiku palikuši bez savas likumīgi nopelnītās naudas.
Un diemžēl arī FKTK solījumi operatīvi rīkoties, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu iespēju cilvēkiem atgūt savu naudu, ir ļoti mazs mierinājums jebkuram pieviltam senioram, kurš ir uzticējies savai valstij, valdībai un atbildīgajām institūcijām, ka ir droši un loģiski glabāt savu naudu valsts uzraudzītā bankā, nevis turēt skaidru naudu mājās.
Aicinu premjeru, ministrus un pārējos politiķus tomēr izkāpt no savām "komforta čībiņām" un aiziet pa tiešo noskaidrot krīzē nokļuvušo cilvēku domas par "stabilo banku sektoru" un "efektīvo un atbildīgo uzraudzību". Tiešām grūti saprast, kā teju stundu pēc kārtējās bankas kraha politiķiem nav kauna būtībā demagoģiski paust sabiedrībai, ka šāda kārtējā banku krīze ir apliecinājums politiķu un nozares uzraugu lieliskam darbam un nepārspējamām rūpēm par tautu.
Būtu pieklājīgi un ētiski, ja politiķi šādā situācijā reiz iznāktu sabiedrības priekšā un nokārtu galvu kaunīgi palūgtu piedošanu par ļoti slikti darītu darbu, kas šādā situācijā ir nepelnīti gana dāsni atalgots. Manuprāt, tieši premjeram, finanšu ministram un FKTK vadībai personīgi ir jāatvainojas jau atkal piečakarētajiem cilvēkiem. Taču izskatās, ka to nesagaidīsim, jo vismaz premjeram taču šķiet, ka viss ir forši.
JanisT
ļuļa
Irlielāmērāticams