Bankām laiks būt solidārām ar klientiem

Katram ir skaidrs, ka krīzes laikā bija jāpieņem likums par aizliegumu atņemt un pa lēto izpārdot kredītā ņemtos mājokļus, saglabājot atlikušās saistības kā parādu. Bet Dombrovskis bija tik stipri saistīts ar baņķieriem, ka gāja banku pavadā. Rezultātā - desmitiem tūkstošu banku aplaupītu mājsaimniecību un simtiem tūkstošu Latviju pametušu cilvēku. Nelieši!

hipotēkāros kredītus piešķīra saskaņā ar banku izraudzītu vērtētāju atzinumu. Īpašums, kurā kredītņēmējs bija ieguldījis arī savu naudu, bija kā ķīla. Tad, kad kredītņēmējs krīzes iespaidā nevarēja veikt kārtējos maksājumus, bankas paaugstināja procentu likmes. Nākamais solis - ķīlas atsavināšana un pārdošana pašā nelabvēlīgākajā laikā par nenormāli zemām cenām, turklāt, visbiežāk pašas bankas nodibinājumiem. Savukārt kredītņēmējs netika atbrīvots no atlikušajām saistībām, bet tās tika saglabātas, kā mūža nasta. Un tad vēl finanšu ministrija ar savām prasībām maksāt ienākuma nodokli par to, kas patiesībā cilvēkiem bija banku veiktu laupīšanu (citādi to grūti nosaukt) radīti nenormāli zaudējumi.

Tas, kā bankas Latvijā izrīkojās ar hipotekāro kredītu ņēmējiem, bija sevišķi cūciski. Ja kāds krīzes dēļ nevarēja laicīgi samaksāt un gāja uz banku vienoties, tad uzreiz tika palielinātas procentu likmes līdz apmēram, kāds nu nepavisam nebija samaksājams. Un tad ķērās pie marodierisma. Cūkas!