Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Bez pārmaiņām izglītības jomā noturīgs, visaptverošs labklājības pieaugums nav iespējams

Bez reformām neiztikt

Laikā, kad tiek apspriests nākamā gada valsts budžets, allaž skaļi skan paziņojumi, ka naudas trūkst ļoti daudzās jomās – sākot no kultūras līdz valsts drošības stiprināšanai.

Ja seko līdzi ziņām par ārvalstīs notiekošo, tad gan ir saprotams, ka tā tas nav tikai pie mums. Gan cīņa par valsts budžeta naudu un neapmierinātība saistībā ar to, ka jau atkal kādam iedalīts par maz, gan sašutums par kopējo sociālekonomisko situāciju mēdz būt arī citās valstīs, turklāt arī tādās, kurās labklājības līmenis ir daudz augstāks nekā Latvijā. (Jāatceras, piemēram, turīgajai Francijai raksturīgie "dzelteno vestu" protesti, kas, pēc ekspertu domām, nebūtu kļuvuši tik vērienīgi,  ja arī šīs valsts visumā pārtikušajā sabiedrībā nepastāvētu sociālekonomiska spriedze). 

Taču, nenoliedzami, mūsu Latvija uz daudzu citu Eiropas Savienības dalībvalstu fona ir trūcīga zeme, un naudas mūsu valsts budžetā ir maz. Kā situāciju uzlabot – tas ir jautājums, par kuru tiek diskutēts jau gadiem. Pēdējā laikā iepriecinošais aspekts ir tas, ka tiek atzīts – bez pārmaiņām izglītības jomā noturīgs, visaptverošs labklājības pieaugums nav iespējams. Tomēr diemžēl joprojām izglītības jomas problēmas tiek reducētas uz skolotāju algu lielumu un cīņu par Latvijas Universitātes rektora krēslu, kas, lai arī ir svarīgi temati, tomēr neaptver visu risināmo jautājumu loku. 

Latvijā "daudz laika un naudas tiek investēts tādu speciālistu gatavošanā, kuriem ir problēmas atrast savu vietu tautsaimniecībā, un tajā pašā laikā citās nozarēs speciālistu katastrofāli trūkst," nesen Dienai sacīja SIA Ernst&Young Baltic pārstāvis Guntars Krols un uzsvēra, ka "gan Lietuva, gan Igaunija šo problēmu sāka apzināties daudz savlaicīgāk".

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis sociālajā medijā Facebook ir norādījis: "Lai mēs visi kā sabiedrība dzīvotu labāk, mums ir jāmainās, – jāmainās modernas, dinamiskas, iniciatīvām atvērtas sabiedrības virzienā."

Te jāpiebilst, ka Pārresoru koordinācijas centra prezentētajā Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. projektā arī uzsvērts – nepieciešama "augstskolu kā inovācijas centru un kvalitatīvas izglītības sniedzēju stiprināšana". 

Citu valstu – sākot no netālās Somijas līdz Āzijas tīģeriem – starptautiski zināmā pieredze liecina, ka mūsdienīgas izglītības sistēmas izveidošana ir ļoti būtisks solis ceļā uz labklājību. Izvairoties reformēt novecojušu izglītības sistēmu, no trūcīgas valsts par turīgu nekļūt. Protams, tas nav īsā laikā paveicams darbs, tomēr svarīgi, lai šis temats vispār būtu mūsu valsts politiķu un visas sabiedrības darba kārtībā. 

Top komentāri

Terminoloģijaiirnozīme
T
Mēģiniet taču vienu reizi par visām reizēm izlemt, kas jums īsti ir vajadzīgs - "reforma", vai "pārmaiņas"?!
Pilnībā piekrītu
P
Taču līdz pat šodienai ir bijušas tikai reformu imitācijas!
P
P
Protams,vēl var aizreformēties aiz Rumānijas.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Eiropeiska minimālā alga(12)

Nepieciešams mazināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību! Šāds apgalvojums nesen izskanējis Briselē, jo finansiālās nevienlīdzības tēmai uzmanību pievērsuši gan Eiropas Parlamen...

Tirgus ap finanšu un kapitāla tirgu(1)

Veids, kādā uz amatu tiek virzīta nākamā iespējamā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja Santa Purgaile – partijām acīmredzami kaulējoties un mainot viedokļus – satur ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē