Nav iemesla īpaši priecāties, jo ēnu ekonomika Latvijā 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, ir nedaudz augusi, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču nav arī iemesla krist izmisumā, jo kāpums ir neliels – tikai par 1,1%. Līdzīgas tendences ir arī mūsu Baltijas kaimiņvalstīs. Igaunijā ēnu ekonomika pērn bija 19% no IKP, kas ir par 2,5% vairāk nekā 2020. gadā. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms audzis par 2,7% un sasniedzis 23,1% no IKP.
Pētījuma rezultāti gan skaidri parāda, ka no politiskās vides izskanējusī prognoze –– Covid-19 pandēmijas laikā sniegtais valsts atbalsts liks uzņēmumiem atteikties dažādām ēnu ekonomikas izpausmēm, piemēram, no aplokšņu algām, ienākumu neuzrādīšanas, darbinieku neoficiālas nodarbināšanas un vēl citām – izrādījusies nepamatota. Tomēr, lai gan mūsu sabiedrībā nereti dzirdams, ka Latvijas valdības rīcība Covid-19 pandēmijas laikā, ieviešot un atceļot ierobežojumus, kā arī dalot un liedzot pabalstus, bijusi haotiska un ka mūsu Baltijas kaimiņvalstīs politiskā elite rīkojusies racionālāk, Ēnu ekonomikas indekss apliecina, ka ir tādi ekonomiskie un politiskie procesi, kas visā Baltijā norisinās līdzīgi un ka situācija nav spoža ne Lietuvā, ne Igaunijā. "Ēnu ekonomika ir kompleksa parādība, ko nevar samazināt ar kādu atsevišķu pasākumu," uzsver viens no pētījuma autoriem, SSE Riga profesors Arnis Sauka un arī norāda, ka Latvijā "ēnu ekonomikas mazināšanai jāspēj atrast jaunus, modernākus risinājumus», turklāt «nevajadzētu aizmirst arī par valdības reputācijas celšanu".
Saistībā ar valdības reputāciju jāatgādina par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sadarbībā ar pētījumu centru SKDS īstenoto aptauju, kas rāda – uzņēmēji valdības darbu kopumā vērtē ar 4,29 (skalā no viens līdz desmit), turklāt no visiem ministriem viszemāk tiek vērtēts tieši finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Protams, pieļaut, ka, piemēram, kāds uzņēmums slēpj daļu ienākumu un neoficiāli nodarbina vairākus darbiniekus tāpēc, ka uzņēmuma vadībai un īpašniekiem nepatīk finanšu ministra retorika, būtu tāds pats pārspīlējums kā pieļāvums, ka uzņēmēji domā vien par to, kā izvairīties no nodokļu nomaksas. Tomēr laiks pirms 14. Saeimas vēlēšanām labi parādīs, vai pie varas esošie politiķi, rūpējoties par reputāciju ilgtermiņā, nodokļos iekasēto naudu tērē visas sabiedrības interesēs vai arī domā tikai par izdabāšanu savam elektorātam.