Bubuļpolitika

Tā savulaik tika sabiedrība baidīta ar it kā visu nosakošajiem oligarhiem, lai novērstu uzmanību no reāli pie varas esošo neizdarības. Tā arī tagad pie atsevišķām negācijām, ko politiķi sava slinkuma vai neprasmes dēļ nespēj novērst, tiek vainoti gan visi mikrouzņēmumos strādājošie un pašnodarbinātie, gan atbalsts elektrības ražošanai videi mazkaitīgā veidā (tā dēvētais OIK skandāls).

Vispirms par mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Jā, atsevišķās jomās, īpaši būvniecībā, šajā nodokļu režīmā strādājošie bojā konkurenci. Jā, tikai šādi nodokļus maksājot, cilvēks var būt sociāli neaizsargāts. Taču, pirmkārt, tas nebūt nenozīmē, ka dažu dēļ visus var dēvēt par blēžiem, un, otrkārt, lielā daļā gadījumu mikrouzņēmums vai pašnodarbinātā statuss cilvēkiem dod iespēju legāli nodarboties ar kādu blakus darbu situācijā, kad pamatdarbā nodrošinātas visas sociālās garantijas. Piemēram, zināms, ka skolotāji brīvajā laikā piepelnās ar privātstundām, ir cilvēki, kas piepalīdz citiem ar remontu dzīvokļos, tāpat tie, kam ir īpašumi laukos, nereti piepelnās, izmantojot savu traktortehniku, neregulāras iespējas piestrādāt mēdz būt pensionāriem utt. Parasto SIA tādiem dibināt nav izdevīgi kaut vai sarežģītākas nodokļu nomaksas un līdz ar to nepieciešamības tam algot grāmatvedi dēļ. Ja nebūs iespējas reģistrēties kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam, viņi visdrīzāk par šīm blakus nodarbēm nodokļus nemaksās (jo nav veida, kā to noformēt, lai kā gribētu). Valsts būs ar to liela ieguvēja? Nē! Bet, kā jau teikts, kādu blēdību novēršanas vietā politiķi iet vieglāko ceļu – definē visus mikrouzņēmumus par lielo ļaunumu un iznīcina – ja ne uzreiz, tad ar nodokļu celšanas palīdzību.

Tas pats ar OIK. Pavisam nesen premjers Kariņš pavēstīja, ka nākamā ES daudzgadu budžeta prioritāte ir klimata politika. Eiropas Komisijas ieteikumos, Latvijai veidojot Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam, skaidri norādīts: "noteikt, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvaram, kas būs Latvijas devums Savienības 2030. gada atjaunojamās enerģijas mērķrādītāja sasniegšanā, jābūt vismaz 50%". Vai tas iespējams bez atbalsta politikas? Nē. Bet atkal – amatpersonu nespējas laikus apkarot kādus krāpniekus dēļ valsts atbalsta sistēma atjaunojamās enerģijas veicināšanai padarīta par drausmīgu bubuli, ko raujas noslaucīt no zemes virsas, nedomājot, ka ar to likvidē arī labo, vajadzīgo.