Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta
Paši sev liedz uzzināt, ka un kāpēc pastāv arī citi skatījumi

Burbulī

Nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas spilgti nodemonstrēja mūslaiku sabiedrības raksturīgu iezīmi – atrašanos tā dēvētajos informatīvajos burbuļos. Pēc daudzajiem skandāliem par iespējamiem likumpārkāpumiem Rīgas domes struktūrās un uzņēmumos latviskajā interneta saziņā un medijos valdīja pārliecība, ka Saskaņas un Gods kalpot Rīgai tandēma ziedulaiki pagājuši, tomēr izrādījās, ka gana liels vēlētāju atbalsts ir ne tikai šī saraksta, bet arī Latvijas Krievu savienības līderiem. Tātad latviski ziņas uztverošie un diskutējošie bija pilnīgi ignorējuši tos, kuri sazinās pamatā krieviski. Tāpat bija virkne partiju, kuru atbalstītāji bija labāk pamanāmi interneta saziņā, un tas attiecīgi radīja iespaidu par viņu potenciāli labām izredzēm vēlēšanās, kas, kā vēlāk izrādījās, tik tāds kā ziepju burbulis vien bijis.

Kāpēc tā? Laikam cēlonis meklējams informācijas, kas mums pieejama, pārbagātībā. Nespējot visu uztvert un savā smadzeņu "datorā" pārstrādāt, daudzi ļaujas vieglākajam, tādam kā pusfabrikātu piedāvājumam – vai nu kādu pāris interneta portālu ziņu virsrakstu caurlūkošanai, vai tam, kas bijis sociālo tīklu lietotāju uzmanības vērts, vai televīzijas vakara ziņu visai ierobežotajam piedāvājumam. Protams, tas pamatā ir vai nu latviešu, vai krievu valodā. Ar šādas informācijas virspusējas uztveres sekām nākas visai bieži saskarties, tās parasti ir situācijas, kad kāds rosina, piemēram, palielināt sodu par kādu pārkāpumu, būtiski mainīt kādu nodokļa likmi vai tml., un, lai gan diskusija ne valdībā, ne parlamentā par to nav bijusi, nemaz nerunājot par lēmumiem, daļa cilvēku, kas ziņas tālāk par virsrakstu nelasa, šo vēstījumu uztver ar pārliecību, ka "tā būs", attiecīgi par to priecājoties vai paužot sašutumu.

Un vēl kā blakus faktors nostrādā arī tas, ka uztveram, ieinteresējamies tikai par tām ziņām, kas tajā brīdī pašiem aktuālas, savukārt ignorējam to, kas tajā brīdī neinteresē, pie kam šajā gadījumā izšķiroši ir tieši tie divi vārdiņi "tajā brīdī", jo situācijas mainās, un bieži vien redzam, ka pat par šķietami vispārzināmām, daudzkārt atkārtotām tēmām kāds pēkšņi izbrīnā saka: "Es to nezināju! Man to neviens neteica!".

Protams, neretas ir situācijas, kad cilvēki gan par kaut ko padziļināti interesējas, taču vienlaikus apzināti arī atlasa sev tīkamos, pieņemamos informācijas avotus, attiecīgi ignorējot tos, kas kādu iemeslu dēļ šķiet netīkami. Bet tas faktiski ir veids, kā sevi iedzīt informatīvajā "burbulī", sev liedzot uzzināt, ka un kāpēc pastāv arī citi skatījumi par vienām un tām pašām tēmām.

Kādi secinājumi? Katrs, protams, dara, kā tīk, taču, ja kāds grib saprast norises, tās tomēr der aplūkot no visām pusēm. 

Top komentāri

Smējējs
S
Var jau vēlētāju politisko izvēli skaidrot arī ar "informatīvo burbuli", bet būtība ir dziļāk. Latvijā mēs ievēlam "politiķus", kuri 20-30 gadus klaiņo pa dažādām partijām. Tādi pirms vēlēšanām cenšas uzzināt - "Nu, vēlētāji, sakiet, ko jūs īsti gribat dzirdēt no mums?" Vēlētāji (ar sociologu piepalīdzēšanu) atbild: "Gribam dzirdēt TO un ŠITO!" Kandidējošie "politiķi" līksmi reaģē: "JĀ! Mēs jums sakām TO un ŠITO! Nu, davai, balsojiet!" Uz jautājumu -"kāda ir jūsu politiskā PĀRLIECĪBA, ideoloģija, vērtības, dabiska atbilstība kādas sabiedrības DAĻAS interesēm - laucinieku, uzņēmēju, kvalificētu strādājošo, maznodrošināto kredītņēmēju u.c. interesēm?", Latvijas politiķi atbild izvairīgi: "No, ko jūs mums te piekasās? Mēs tak ir POLITIĶI! Mums tak ir LATVIEŠU partijas!" Nu, un? Visi latvieši balso par varas latviešiem un visi krievi balso pret Latviju, par Kremli? Pateicoties Latvijas mediju domāšanas līmenim tas cirks turpinās jau trešo gadu desmitu... Kā filmā "Pie bagātās kundzes"...
Pareizaisvirsraksts
P
Ārpolitika atspoguļojas iekšpolitikā.
Nacionaļnijs
N
Kamēr krievi nesapratīs, ka jebkāda sadarbība ar latviešiem, zviedriem, poļiem novedīs tikai pie slikta - ekonomisks un finansiāls pagrimums, krievu skolu likvidēšana un krievu kultūras degradācija, konfrontācija un pat karš ar Krieviju utt., tikmēr visi tēlos civilizētu demokrātiju Rīgā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē