Ja ieskatās ziņās, tad rodas iespaids, ka izglītības jomā ir milzums problēmu. Skolās trūkstot vairāk nekā 3% skolotāju; nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ darbu nācies atstāt 64 pedagogiem; Rīgas dome esot paaugstinājusi maksu par ēdināšanu izglītības iestādēs – tie ir tikai daži no aģentūras LETA ziņu tematiem.
Sabiedrībā nezūd arī bažas par mazo lauku skolu likteni. Vēl jāatceras, ka nesen tika apspriesti neiepriecinošie rezultāti pamatskolas un vidusskolas matemātikas eksāmenos un tika atrasts plašs loks vainīgo – sākot no šķietami paviršiem skolēniem, neieinteresētiem pedagogiem un vienaldzīgiem vecākiem līdz pat politiķiem, kuri izglītības jomu neesot pareizi reformējuši.
Tajā pašā laikā ir arī labas ziņas. Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē Latvijas skolēni ir izcīnījuši medaļas. Daudzas izglītības iestādes pavēstījušas par gatavību jaunajam mācību gadam, un vairākumam 1. septembris tomēr asociējas ar svētku dienu. Tajās izglītības jomai veltītajās diskusijās, kādas neizbēgami risinās jaunā valdība, bet it īpaši Izglītības un zinātnes ministrijas vadība, gribētos sadzirdēt izpratni par to, kādai videi jaunā paaudze jāsagatavo. Ir skaidrs, ka digitālie risinājumi aizvien attīstīsies. Cilvēki strādās attālināti, iepirksies e-veikalos, virtuāli veiks finanšu norēķinus, sazināsies dažādās digitālajās platformās un tiešsaistē klausīsies lekcijas. Spēja labi orientēties virtuālajā vidē ir un būs nepieciešama, un par to, ka jaunajai paaudzei šāda spēja jau piemīt, ir jāpriecājas, nevis jāskumst.
Svarīgi ir arī, lai ne tikai teorētiski, bet arī praktiski tiktu attīstīta kritiskā domāšana. Ziņās regulāri lasāms par finanšu blēdību upuriem, kam nauda visdažādākajos veidos izmānīta internetā. Turklāt paralēli finanšu blēdību riskiem pastāv dažādas citas manipulācijas, to vidū pat politiskas. Reizēm dzirdams viedoklis, ka sociālajos tīklos esot tā ticamākā informācija, jo tur cilvēki izklāsta savu pieredzi. Taču tiek piemirsts tas, ka šim izklāstam var būt savtīgs mērķis un ka šķietamais pieredzes paudējs var izrādīties vien virtuālajā vidē uzkonstruēts tēls.
Līdz ar to ne mazāk svarīga par vērtējumu eksāmenos ir kritiskā domāšana un veselīga piesardzība. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka esam izglītota sabiedrība. Pērn no 804 tūkstošiem nodarbināto, kas bija vecāki par 25 gadiem, 42,1% bija augstākā izglītība un vēl 13,8% – profesionālā izglītība.
Tad būsim arī gudra, domājoša sabiedrība!