Čekas aģentus atklājot

Ieslīgt diskusijās par to, vai ir prātīgi publiskot vai ne, manuprāt, tagad ir pilnīgi bezjēdzīgi. Drīzāk uzmanību varam pievērst jautājumam – kas ir tas sliktākais, kas var notikt, tiklīdz pavisam oficiāli uzzināsim, kuras konkrēti personas ir sadarbojušās ar kādreizējās PSRS Valsts drošības komiteju?

Vai sāksies linča tiesas, par kādām visu laiku brīdinājuši tie, kas ir pret atklātību šajā jautājumā?

Domāju, ka nē, ņemot vērā pieredzi ar jau "izgaismotajiem" aģentiem. Kā saka, tauta pašūmēsies, atmetīs ar roku un dzīvos tālāk. Tie, kuru kādreizējā sadarbība ar čeku nāks gaismā, jutīsies pazemoti, kādu laiku ziņkārīgo līdzcilvēku un žurnālistu jautājumu nomocīti, bet gan jau ar šādu iespējamību katrs no viņiem visus šos gadus ir rēķinājies.

Neesam no karstasinīgākajām tautām, daudzas, pat netīkamas ziņas uztveram ar lielu iecietību. Turklāt arī laiks darījis savu – gan izjūtam apdraudējumu no Krievijas varas puses, taču arī jūtamies savu Rietumu partneru aizsardzībā, labi saprotam, ka padomju valsts atjaunoties vairs nevar. Ja starp čekas aģentiem manīsim kādu savu pagātnes vai varbūt pat šābrīža elku, tas, protams, tiks uztverts kā darvas karote medus mucā, tomēr gan jau nezudīs tas, ar ko attiecīgās personas būs guvušas mūsu cieņu.

Jāņem arī vērā, ka sabiedrības uzmanība nevar būt ilgstoši fokusēta vien uz šo tēmu, to novērsīs citas aktualitātes – jau pieminētā valdības veidošana, budžets, paralēli aktualizētais jautājums ap kādreizējās komunistu partijas amatpersonu darbošanos valsts un pašvaldību institūcijās patlaban, tirgotāju uzkarsētais Ziemassvētku noskaņojums u. tml.

Un šajā kontekstā – nezinu, kuram ienāca prata, ka čekas maisu saturs jāpublisko tieši tagad, taču šī laika izvēle ir vislabākā, kādu vien šim pasākumam var vēlēties.

Ja aģentu atklāšana notiktu informatīvi tukšākā laikā, lielai daļai sabiedrības tas emocionālā ziņā būtu daudz traumatiskāk.

Kāds var bēdāties, ka aģenti izspruks sveikā? Nu tā gluži nav – viņi ar savu "lielo noslēpumu" mocījušies visus šos gadus, sodu, tā teikt, ar to izcietuši.