Aplūkojot situāciju citā jomā, šķiet, ka diezin vai par ieguvumiem varēs runāt arī tad, ja pašreizējās Ceļu satiksmes drošības direkcijas funkcijas nonāks privātās rokās. Galvenā neskaidrība ir, vai šajā gadījumā drošība uz ceļiem uzlabosies. Tāpat interesants varētu būt arī šo funkciju "privatizācijas modelis", kā arī tas, vai patērētājam galu galā nenāksies saskarties ar privātu monopolsabiedrību un maksāt krietni vien vairāk, nekā tas bijis līdz šim.
Atskatoties uz pēdējā laikā privātās komercdarbības interešu sadursmēm ar sabiedrisko sektoru, dzirdēts pat, ka zaļumballes pašvaldību estrādēs gremdē biznesu, uzņēmējiem traucējot Jāņu svinību rīkošanu. Vadoties no šādas loģikas, arī valsts simtgades salūta organizēšana bija jāveic kādam uzņēmējam un par apskati jāļauj pārdot biļetes. Atgriežoties pie zaļumballēm, uz visai ierobežotās lauku iedzīvotāju maksātspējas fona būtu jāizvērtē, kas ir svarīgāk: vai lai pasākums būtu pieejams iespējami plašākam iedzīvotāju slānim, vai lai kāds konkrēts uzņēmējs gūst peļņu? Pirmās atbildes gadījumā diezin vai varam runāt, ka tautsaimniecība zaudētu naudu. Tā nekur nepazūd, bet tepat Latvijā tiek iztērēta kādām citām vajadzībām. Šī lauku iedzīvotāju nauda saglabā savu ekonomisko nozīmi neatkarīgi no tā, vai tiek iztērēta kultūras pasākuma biļetēm vai ikdienišķām precēm tuvējā veikalā. Līdz ar to ieguvēju loks varētu būt pat plašāks. Runājot par reģioniem un iedzīvotāju maksātspēju, ir vērts atcerēties, ka tie, kuru rocība ir mazāka, uzkrājumus neveido vai dara to relatīvi minimālā apmērā, tāpēc diezin vai ir vērts runāt par to, ka tautsaimniecībai pazustu finanšu resursi. Varbūt ieinteresētajām komercstruktūrām drīzāk ir vērts domāt par biznesu, kurš pastāvīgi ir peļņu nesošs, nevis atkarīgs no tā, vai kāda publiskā sektora institūcija rīkos kādu pasākumu, vai, ja rīkos, tā veiks pasūtījumu kādam privātajam uzņēmumam.
Ja aplūkojam situāciju visas valsts kontekstā, rodas iespaids, ka interese nodarboties ar komercdarbību ir daudziem, taču acīmredzami netrūkst tādu, kuriem ideju trūkums rada vēlmi pārņemt kaut ko jau gatavu un galvenais – ienesīgu.
Attiecībā uz kādu funkciju nodošanu privātās rokās ir jābūt skaidrībai, vai runa tiešām ir par brīvas konkurences ieviešanu un patērētāju ieguvumiem, vai patiesībā kāds konkrēts bizness mēģina "piesūkties" mūsu naudas makiem. Tāpat nav mazsvarīgs jautājums, kādu atdevi gūst sabiedrība kopumā, ja tā šādus biznesus uztur.