Divas paralēlās realitātes – ierēdņu un uzņēmēju

8. maijā laikraksts Diena vēstīja par juristu darba tirgu, un juridiskajā jomā strādājošu, pieredzējušu profesionāļu teiktais atklāja – viņu birojos darba gaitas gatavi sākt mērķtiecīgi cilvēki ar spožiem augstskolu diplomiem, bet labākajā gadījumā ļoti niecīgām (vai pat vispār nekādām) darba tirgum vajadzīgajām zināšanām, tāpēc jaunie kolēģi pieredzējušajiem profesionāļiem jāapmāca pašiem. No vienas puses, nav nekas briesmīgs. No otras puses – daudzu augstskolu absolventu izglītošanā ne mazums ieguldījusi valsts, t. i., nodokļu maksātāji, taču reālās zināšanas jādod darba devējiem – nereti privātā sektora pārstāvjiem. Turklāt juristu izglītība un darba tirgus ir tikai viens piemērs no daudziem. Līdzīgas diskusijas par izglītības atrautību no darba tirgus risinātas daudzās, dažādās jomās, un šīs diskusijas guvušas krāšņas izpausmes medijos.

Vēl viens piemērs divām paralēlajām realitātēm no citas jomas. 4. maija nedēļā, uzklausot ārvalstu viesu iespaidus par Rīgu un vēl vairākām Latvijas pilsētām, bija secināms – iespaids ārzemniekiem ir pozitīvs, un 4. maija Republikai, t. i., mūsu Latvijas valstij, nav ko sirgt ar "viss pie mums ir slikti" domāšanu. Tomēr lielu daļu pamanāmā pozitīvā devuma nodrošinājis privātais sektors, proti, biznesa vide. Vai palīdzējuši valsts dienesti, piemēram, izskaidrojot normatīvos dokumentus, vai atbalstu sniegusi pašvaldība? Atbilde te ir: "Kā kurā gadījumā." Netrūkst piemēru veiksmīgai biznesa vides un publiskā sektora sadarbībai, bet ir zināms arī hrestomātiskais stāsts par bēdīgas kvalitātes ceļu, kas ved uz ražotni, kuras produkcija iekarojusi eksporta tirgus un padara atpazīstamu Latvijas vārdu ārvalstīs. 

Divu atšķirīgo realitāšu pastāvēšanu atklāj arī Dienā plaši atainotās diskusijas par šī pavasara aktualitāti – grandiozo nodokļu reformu. Viena realitāte ir ciparu rindas tabulās, otra – nodokļu reformas realizēšanas – vai arī vilcināšanas – ietekme uz dažādām tautsaimniecības nozarēm. Respektīvi, atklājas atšķirības domāšanā cilvēkiem, kuri atalgojumu saņem no visu nodokļu maksātāju naudas un finanšu resursus uztver kā teorētiskus ciparus, un cilvēkiem, kuriem katrs eiro pašiem jānopelna, turklāt jānopelna pietiekami daudz, lai gan uzņēmums attīstītos un būtu konkurētspējīgs, gan pietiktu nodokļu maksājumiem.

Pozitīvi tas, ka patlaban lēmumu pieņēmēju vidū ir cilvēki, kuriem ir drosme kaut ko reformēt, ir izlēmība neapstāties pusceļā, un, kā Dienai teica uzņēmējs Normunds Bergs: "Man vispār patīk izlēmīga rīcība, un šajā gadījumā – valdības izlēmīgā rīcība." Tomēr izskatās, ka uz to, lai paralēlās realitātes savienotos un kļūtu par kopīgu valsts attīstības stratēģiju, gan vēl jātiecas.