Divdabis, ne politiskā organizācija. Pagaidām

Vispirms jau, vērojot šī politiskā spēka pārstāvju pašreizējās aktivitātes, gribas vaicāt – vai tas ir tas pats KPV LV, kas ļaužu masas uzrunāja pirms vēlēšanām un par ko tomēr liela daļa Latvijas vēlētāju nobalsoja? Manuprāt, atšķirība ir kā dienai pret nakti. Tajā skaitā partijas līdera Kaimiņa uzvedībā un retorikā – viņš nu pieņēmis cienīga valstsvīra lomu, nav vairs tas politiskais huligāns ar slēpti vai atklāti lietotu videokameru, kurš iepriekš ilgstoši provocēja skandālu pēc skandāla. Arī politiskās ambīcijas izplēnējušas – šodienas KPV LV šķiet kā dzīves pagurušu pensionāru klubiņš, nevis revolucionāri noskaņoti pusaudži. Tādi nu ies un izcīnīs kaut naga galu no tām pārmaiņām, ko solīja pirms vēlēšanām? Neticas, itin nemaz neticas. Un ne man vienam – arī vēlētāji, šķiet, jau vīlušies, turklāt ne tikai tie, kuri internetā tiecas kļūt uz mirkli slaveni, dedzinot krekliņus ar šeit pieminētās partijas nosaukumu, – organizācijas popularitātes strauju kritumu uzrāda arī socioloģiskās aptaujas.

Kāds teiks, ka pie vainas ir šķelšanās šīs organizācijas vadībā un Saeimas frakcijā? Varbūt arī tā. Taču, kad notiek šķelšanās politiskā kursa vai politiskās taktikas maiņas laikā, protams, uzreiz gribas vaicāt – kuri ir tie, kas pēc būtības reprezentē savu vēlētāju gribu – partijā pie teikšanas esošie vai patriektie un atstumtie? Proti, varbūt pašreiz nevis Kaimiņš, bet gan no KPV LV izdzītais Gobzems ir tas, kurš reprezentē to partijas identitāti, par ko tās vēlētāji nobalsoja? Pārbaudīt to varētu vienīgi tad, ja caurkritušais pretendents uz premjera amatu tiešām izveidotu to varas iegūšanas "veidojumu", ko pats nule piesolīja, un tas līdz ar KPV LV parādītos socioloģisko aptauju lapās. Un tas pat būtu noderīgi, jo tad būtu redzams pilns šo KPV LV politisko pārvērtību cikls, kas noslēdzas vai nu ar pārtapšanu jaunā kvalitātē, vai arī pilnīgu fiasko.

Vēl, protams, īpašas uzmanības vērta ir šīs partijas Saeimas frakcijas duālā attieksme pret valdību – pie viena galda tur sēž gan valdības veidotāji, gan opozicionāri. Divdabis, ne politiskā organizācija. Divgalvainais (vai nu jau viengalvainais pēc Gobzema izmešanas) Grūdmūsvelcjūs kā Hjū Loftinga stāstos par doktoru Dūlitlu. Cik daudz un ko no iepriekš solītā viņi, šādā formātā darbojoties, vispār spēj un grib panākt? Mērķis ir vien būt tuvāk varai, baudīt tās dotos labumus? Īstermiņā tāds varbūt kādam der, bet ne vairāk.

Skaidrs, ka vienmēr atradīsies tie, kas iebilst šādiem vērtējumiem, sakot, ka katram, arī partijai, tās vēlētājiem ir tiesības mainīties uz augšu. Labi, lai nu ko, bet pozitīvu izaugsmi tiešām es novēlētu ikvienam. Taču tad līdz ar politiskās stājas, manieru un runas veida nomaiņu būtu jāparādās arī jaunam piedāvājumam, jauniem problēmu risinājumiem, gatavībai tos īstenot, kas tad pārliecinātu esošos vēlētājus saglabāt jau doto uzticēšanās kredītu un varbūt raisītu simpātijas arī tajos, kuri līdz šim, jau sadzirdot KPV LV vārdu, rauca degunu.