Kāda patlaban ir Eiropas Komisijas (EK) stratēģija attiecībā uz finansiālo atbalstu Ukrainai?
EK jau pirms vairākiem mēnešiem sagatavoja priekšlikumu par papildu 1,8 miljardu eiro makroekonomiskās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Nesen Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja EK priekšlikumu par minēto 1,8 miljardu eiro piešķiršanu. Papildus tam šogad plānots izmaksāt 250 miljonu eiro no iepriekšējās makroekonomiskās palīdzības programmas. Martā Eiropas Parlaments apstiprināja palīdzības piešķiršanu, līdz ar to var teikt, ka lēmuma pieņemšanas process ir pabeigts un var koncentrēties uz palīdzības piešķiršanas tehnisko sagatavošanu. No ES skatpunkta būtiska ir vairāku nosacījumu īstenošana, un te jāpiemin sekmīga Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programmas izpilde, jo arī SVF piedalās ar būtisku finansējumu, kā arī virkne strukturālo reformu gan attiecībā uz Ukrainas ekonomikas konkurētspēju, gan valsts pārvaldes kapacitāti. Patlaban redzams, ka šie jautājumi pamazām tiek risināti.
Kādi ir galvenie mērķi, kam Ukrainai piešķirtie 1,8 miljardi eiro tiek virzīti?
Finanšu līdzekļi tiek piešķirti kā aizdevums Ukrainai kopumā, un tiek definēta virkne nosacījumu, kurus izpildot Ukrainas valdība šo aizdevumu var saņemt. Līdz ar to nav formulēti konkrēti mērķi aizdevuma izmantošanai, bet ir iezīmētas reformas, kas Kijevai jāīsteno, protams, ar izpratni, ka aizdevums nav paredzēts militāriem mērķiem.
Kā jūs raksturotu būtiskākās reformas, ko ES gaida no Ukrainas?
Tās ir reformas ekonomikas konkurētspējas jomā. Vēl te varētu pieminēt enerģētikas jautājumus, to vidū konkrētu uzņēmumu, piemēram, naftas un gāzes kompānijas NaftoGaz, pārvaldības aspektus, kā arī pakāpenisku fosilās enerģijas subsīdiju samazināšanu. Pirms Krievijas un Ukrainas konflikta un iekšējās ekonomiskās krīzes Ukraina tērēja ap 7% no iekšzemes kopprodukta tikai fosilās enerģijas subsidēšanai. Arī attiecībā uz valsts pārvaldes kapacitāti Ukrainai ir daudz veicamo darbu, un ES piedāvā lielu tehnisko palīdzību. Būtiski ir arī tas, lai Ukrainā tiktu nopietni risināti pretkorupcijas jautājumi.
Attiecībā uz Ukrainas banku sektoru arī tiek izvirzītas konkrētas prasības?
Protams, finanšu sektors tiek vērtēts, turklāt tiek analizēts arī SVF palīdzības ietvaros. Jautājumu loks, kas tiek skatīts aizdevumu jeb makroekonomiskās palīdzības programmas ietvaros, ir plašs, bet šobrīd jākoncentrējas uz būtiskākajām lietām.
Kādi pēc jūsu nesenās sarunas ar Ukrainas ekonomikas ministru Aivaru Abromaviču ir secinājumi par Ukrainu kā eksporta tirgu Latvijas uzņēmējiem?
Latvijas un citu ES dalībvalstu eksporta apjomi uz Ukrainu ir būtiski samazinājušies, bet tas saistīts ar militāro konfliktu, Ukrainas iekšējo ekonomisko krīzi un grivnas devalvāciju. Devalvējot grivnu, importēto preču cenas būtiski pieauga, savukārt Ukrainas iedzīvotāju pirktspēja kritās. Izvērtējot Ukrainu kā eksporta tirgu, ikvienam uzņēmējam jārēķinās ar to, ka šajā valstī ir militārs konflikts un ekonomistā krīze. Šie faktori eksporta rādītājus ietekmē negatīvi. Tiek gan paredzēts, ka drīzumā stāsies spēkā Ukrainas un ES asociācijas līguma tirdzniecības sadaļa, kas savukārt varētu veicināt Eiropas preču eksportu uz Ukrainu, jo uzlabos eksportētāju - ES dalībvalstu uzņēmēju - nosacījumus, strādājot Ukrainas tirgū.
Starptautiskās palīdzības rezultātā var cerēt uz būtisku grivnas kursa kāpumu?
To, kas nākotnē notiks ar grivnas kursu, noteiks militārā konflikta attīstība. Ja izdosies panākt situācijas stabilizēšanos un to, ka militārais konflikts tiek pārtraukts, tam būs pozitīva ietekme gan uz Ukrainas ekonomiku kopumā, gan uz to, kā ārvalstu investori uztver iespējas investēt šajā valstī, gan arī uz grivnas kursu.
Ukrainas ieinteresētība īstenot tās reformas, ko prasa ES, jūsuprāt, ir pietiekama?
Jaunā Ukrainas valdība apliecina daudz lielāku ieinteresētību un daudz lielāku gatavību īstenot reformas, nekā tas bija iepriekš. Daļa no reformām jau tiek realizēta. Turklāt reformu veikšanai tika piesaistīti daudzi spējīgi cilvēki ar darba pieredzi rietumvalstīs - tie ir gan Ukrainas finanšu ministre Natālija Jaresko, gan ekonomikas ministrs Aivars Abromavičs, gan daudzi citi -, un tas liecina, ka gatavība un ieinteresētība risināt ekonomikas strukturālās reformas Kijevai tiešām ir. Cerams, sekos arī nopietni reformu īstenošanas panākumi.
ES vērienīgā palīdzība nozīmē to, ka Brisele uztver Ukrainu kā potenciālu nākamo ES dalībvalsti?
Pašreiz šāda veida diskusijas ES nenotiek. Nesen ir stājies spēkā ES asociācijas līgums ar Ukrainu, un ir jākoncentrējas uz asociācijas līguma īstenošanu un tām iespējām, ko šis līgums sniedz, - te var uzsvērt brīvās tirdzniecības līgumu, vīzu liberalizācijas iespējas, ciešākas sadarbības iespējas starp Briseli un Kijevu. Šobrīd jākoncentrējas uz visām tām praktiskajām lietām, ko var paveikt asociācijas līguma ietvaros.
ES iekšienē rūpju bērns patlaban ir Grieķija. Jūs vadāt augsta līmeņa darba grupu attiecībā uz ES budžeta atbalstu Grieķijai. Kā vērtējat pašreizējo situāciju?
Šī darba grupa strādā paralēli starptautiskā aizdevuma sarunām, respektīvi, notiek sarunas par to, kādā veidā veicināt ES fondu apguvi Grieķijā, - te ir runa par kohēzijas fondu, strukturālo fondu, Eiropas Sociālo fondu (ESF), tā dēvētās Jauniešu garantijas īstenošanu, palīdzību trūcīgām personām, lauksaimniecības un zivsaimniecības jomas atbalsta fondiem, tātad par projektiem, kas Grieķijā var veicināt ekonomisko izaugsmi un palīdzēt risināt sociālās problēmas. Darba grupa tika izveidota pēc EK prezidenta Junkera un Grieķijas premjerministra Cipra tikšanās, lai palīdzētu Grieķijas ekonomiskajai attīstībai un sociālo jautājumu risināšanai, faktiski, lai tie palīdzības instrumenti, kas Grieķijai pieejami no ES budžeta, un, protams, ES fondi tiktu apgūti ātri un efektīvi. Uz Grieķiju pamatā attiecas visi tie paši nosacījumi, kas uz pārējām kohēzijas valstīm, tai skaitā arī uz Latviju, un arī darba grupā mēs risinām jautājumus par to, kādi rēķini tiek iesniegti par 2007.-2013. gada periodu un kā tiek sākts 2014.-2020. gada plānošanas periods. Būtiskākais izņēmums Grieķijai un arī Kiprai kā valstīm, kas atrodas starptautiskajā palīdzības programmā, ir iespēja saņemt lielāku ES līdzfinansējuma daļu. Pārējām kohēzijas valstīm starptautisko aizdevumu programmās tā ir līdz 85%, bet Grieķijas un Kipras gadījumā tā ir līdz 95%. Šis faktors gan nepalielina Grieķijai kopumā pieejamos ES līdzekļus, bet ļauj ar mazāku nacionālo līdzfinansējumu piesaistīt lielāku ES finansējumu.
Kā vērtējama Grieķijas prasme ES fondu apguvē?
Starptautiskās aizdevumu programmas ietvaros darbojas īpaša tehniskā grupa, kura pie šī jautājuma ir strādājusi, un kopumā ES fondu apguves rādītāji Grieķijā laika gaitā ir uzlabojušies. Patlaban Grieķija pēc apguves rādītājiem ierindojas aptuveni sestajā vietā. Tagad mēs sadarbojamies ar jauno Grieķijas valdību, vēršot uzmanību uz to, kādas iespējas ES fondu līdzekļi piedāvā un kas ir darāms, lai tos maksimāli ātri un efektīvi apgūtu.
ES fondu apguvi ietekmē tas, kā Grieķijai izdodas risināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem?
Protams, netieša saistība ir, bet tiešas saistības nav. Ir starptautiskā aizdevumu programma un nosacījumi, kā Atēnas var piesaistīt šīs programmas līdzekļus, un paralēli ir Grieķijai pieejamais ES budžeta finansējums.
Kas attiecas uz starptautiskā aizdevuma sarunām, gribu atgādināt, ka starptautiskā aizdevuma programma ir pagarināta līdz jūnija beigām. Eirozonas valstu finanšu ministru grupas jeb tā dēvētās Eirogrupas secinājumos norādīts, ka programmas pagarinājums dod laiku sarunām par to, kas notiks pēc programmas beigām. Jāatzīst, kopš tā laika pagājis jau krietni vairāk nekā mēnesis, bet progress sarunās bijis nepietiekams. Mēs varam runāt par Grieķijas valdības attieksmes maiņu un aktīvāku iesaisti šajās sarunās tieši pēdējo nedēļu laikā, bet diemžēl daudz laika pazaudēts sākotnēji neproduktīvajās diskusijās. Līdz ar to pašreiz tiešām ir būtiski sarunas paātrināt.
Var saprast, ka pašreizējā Grieķijas valdība Briselei ir sarežģīts sarunu partneris.
Jā, tā tas ir. Eirogrupas nostāja ir, ka, pagarinot starptautiskā aizdevuma programmu, ir spēkā konkrēti nosacījumi un finanšu līdzekļu saņemšana ir saistīta ar šo nosacījumu izpildi. Eirogrupas attieksmē gan vērojama arī elastība - ja Grieķijas valdībai nav pieņemams kāds no programmas pasākumiem, šo pasākumu iespējams aizstāt ar kādu citu programmas pasākumu, kam ir līdzvērtīga fiskālā ietekme. Es gribu cerēt, ka tuvākajā laikā izdosies panākt vienošanos par to reformu sarakstu, kuras Grieķijas valdībai jāīsteno, lai saņemtu finansiālos līdzekļus starptautisko aizdevumu programmas ietvaros.
Iespēja, ka Grieķija varētu aiziet no eirozonas, nopietnās sarunās tiek pieminēta?
No EK viedokļa mēs šādu scenāriju neizskatām. Mēs strādājam atbilstoši scenārijam, ka Grieķija paliek eirozonā, bet ir svarīgi, lai arī pati Grieķija pildītu savas saistības.
Pērnā gada nogalē bezdarbs Grieķijā pārsniedza 25%. Vai galvenais, uz ko Atēnas vēlas koncentrēties ES fondu izmantošanā, ir bezdarba mazināšana?
Grieķijā ir interese par ieguldījumiem dažādās jomās, un ne visus līdzekļus var izmantot bezdarba mazināšanai. Ir ESF, kurā bezdarba mazināšana ir būtiska prioritāte. Ir Jauniešu garantija, kas ir tieši vērsta uz jauniešu bezdarba mazināšanu. Ir iespēja veicināt uzņēmējdarbības attīstību ar struktūrfondu palīdzību, jo tieši uzņēmējdarbības attīstība var radīt jaunas darba vietas un mazināt bezdarbu, bet tāpat Grieķijā ir pieejami kohēzijas fondu līdzekļi, kas pamatā ir saistīti ar lielajiem infrastruktūras projektiem. Skaidrs, ka ES fondu finansējums tiek piešķirts atbilstoši ES fondu regulām. Tajās ir noteikti mērķi, kam kādu fondu drīkst izmantot un kam nedrīkst izmantot, un tas ikvienai dalībvalstij jāņem vērā, domājot par prioritātēm.
Protams, bet Latvijā bieži tik uzsvērts, ka pēc iespējas vairāk ES fondu naudas jācenšas piesaistīt autoceļu kvalitātes uzlabošanai. Par bezdarba, kas ir aptuveni 10%, mazināšanu kā prioritāti mūsu valstī runā retāk.
Latvijā bezdarba problēma ir aktuāla, un ir pietiekami daudz darāmā, it īpaši, ja tieši runājam par strukturālo bezdarbu un potenciālo darbinieku prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām, kā arī par jauniešu bezdarbu. Nepieciešamība palīdzēt jauniešiem sākt darba gaitas, atrast pirmo darbavietu - tas Latvijā ir ļoti būtisks jautājums. Kopumā mūsu valsts gadījumā no ES fondu līdzekļiem ievērojama daļa tiek novirzīta bezdarba jautājumu risināšanai. Latvija ir viena no valstīm, kas saņem tā dēvēto Jauniešu garantiju. Protams, Latvijā arī ir kohēzijas fonds, ko varam izmantot autoceļu projektiem. Turklāt arī no struktūrfondiem varam piesaistīt līdzekļus transporta infrastruktūrai. Būtiskākais ir atrast balansu starp naudas sadalījumu dažādām nozarēm. Es ceru, ka tas Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir atspoguļots un ka arī ES fondu plānošanas dokumentos ir izdevies šo balansu ietvert.
Nesen jūs Rīgā forumā Sociālā dialoga loma ekonomiskās izaugsmes un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanā sacījāt, ka tikai sadarbībā ar sociālajiem partneriem iespējams mazināt bezdarbu.
Kopš pašreizējā EK sākusi darbu, mēs cenšamies aktivizēt sociālo dialogu. Es strādāju pie tā, lai sociālos partnerus ciešāk iesaistītu ES makroekonomisko lēmumu pieņemšanas procesā. Kas attiecas uz dialogu, gribu uzsvērt - mums jāatceras, ka nozīmīgi sociālie partneri ir gan darba ņēmēju, gan darba devēju pārstāvji. Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs neteiksim, ka svarīgāki ir darba devēji vai svarīgāki ir darba ņēmēji, jo sekmīgai ekonomikas attīstīšanai vienlīdz nepieciešami ir gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Mēs strādājam ar pārstāvjiem gan no darba devēju, gan darba ņēmēju vidus kā ar līdzvērtīgiem sociālajiem partneriem, un tā ir plānots turpināt.
Runājot par tā dēvēto Junkera investīciju plānu, ar kuru saistītas arī daudzu uzņēmēju cerības, vai jau ir zināms Eiropas Investīciju bankas (EIB) viedoklis par ES dalībvalstu projektiem?
Vispirms jāsāk darbs Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), tikai tad sāksies praktiskā projektu vērtēšana. Iepriekš tiešām tika runāts par to, ka EIB atsevišķus projektus var sākt īstenot sava mandāta ietvaros, bet to EIB veic atbilstoši savām parastajām procedūrām. Lai jaunais Junkera investīciju plāns kopumā praktiski tiktu ieviests, nepieciešams jaunais ESIF. ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru padomes jeb ECOFIN līmenī vienošanās, kas saistīta ar jauno fondu, ir panākta jau pirms vairākām nedēļām. Notiek arī sarunas ar Eiroparlamentu. Pašreizējās indikācijas liecina, ka likumdošanas procesu izdosies pabeigt līdz jūnija beigām, vēl Latvijas prezidentūras laikā, tas arī būtu nosacījums, lai rudenī šis jaunais fonds reāli sāktu darbu.
Tātad dalībvalstu projektus izvērtēs Eiropas Stratēģisko investīciju fonds?
Jā, tieši tā. Izmantojot iespēju, gribu vēlreiz uzsvērt, ka dalībvalstu iesniegtie projekti tiks vērtēti atbilstoši konkrētiem kritērijiem un nebūs paredzētas dalībvalstu kvotas vai dažādu sektoru kvotas. No Latvijas viedokļa ir svarīgi, lai projekti būtu kvalitatīvi un kritērijiem atbilstoši, jo tikai tad Junkera investīciju plāna finansējumu mūsu valsts vispār varēs piesaistīt.
Projektu īstenošana varētu sākties 2016. gada sākumā?
Tas būs atkarīgs no konkrētajiem projektiem, bet, reālistiski domājot, tas varētu būt ne agrāk kā šā gada pašās beigās vai nākamā gada sākumā.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā