Dziļāk brieduma fāzē

Gada pirmajos divos mēnešos pret šo periodu pērn mūsu valsts ārējās tirdzniecības apjoms ir sarucis par 0,3%, importam krītoties par 0,7%, savukārt preču eksports audzis par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kāds varbūt teiks, ka importa kritums ir vērtējams kā kaut kas labs, jo paver iespēju valsts ārējai tirdzniecībai ar proficītu. Diemžēl praksē, un jo sevišķi Latvijas apstākļos, tas signalizē par valsts iekšējā pieprasījuma kritumu, līdz ar to arī par lēnākas ekonomikas izaugsmes pazīmēm. Tāpat jāņem vērā importa struktūra. Februārī, kad importa kritums bijis straujāks, tas noticis uz dažādu elektroiekārtu, mehānismu un mehānisko ierīču rēķina, kas nav nekas noēdams, bet gan kaut kas tāds, ar kā palīdzību attīstīt ražošanu vai kā citādi pelnīt naudu Latvijā. Labi ir tad, ja aug gan imports, gan eksports, liekot uzsvaru tieši uz pēdējo, taču pašlaik ar zināmu stagnāciju sāk saskarties abi. Salīdzinājumam – pērn eksports gada pirmo divu mēnešu posmu salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgā laika perioda sniegumu sāka ar 16%, bet imports ar 10% vērtu izaugsmi. Kāpuma apstāšanās, lai arī var šķist nepatīkama, vēl uzreiz nenozīmē, ka pie durvīm klauvē kāda lielāka krīze, lai gan arī šādu iespēju nekad pilnībā nevar izslēgt. Lai konstatētu, vai ārējā tirdzniecībā patiešām vērojama stagnācija, situācija jāaplūko garākā laikposmā. Ja paraugāmies uz situāciju pagājušā gada nogalē, aina nav viennozīmīga, jo decembra dati nebija īpaši spoži, taču novembris sevi vēl pieteica ar visai solīdu kāpumu gan importā, gan eksportā.

Patlaban var secināt, ka gan Latvijas, gan pasaules ekonomika kopumā sasniedz aizvien dziļāku ekonomiskās izaugsmes fāzes brieduma stadiju, tas nozīmē, ka uzturēt strauju izaugsmi kļūs aizvien grūtāk. Ja runājam par mūsu valsts eksportējošo nozaru attīstību, kreditēšanas pieaugums Eiropā aizvien rada labvēlīgus apstākļus, lai mūsu uzņēmumiem būtu, ko ražot un pārdot. Šobrīd galvenais jautājums ir – cik ilgi, jo, piemēram, eirozonas ekonomiskā izaugsme dilst un tas neapšaubāmi atstās iespaidu uz dzīvi Latvijā. Tas, ka uzņēmēji pašlaik sūdzas, ka nav, kas strādā, nenozīmē, ka viņi to darīs arī pēc pusgada vai gada, tāpēc mūsu valsts iedzīvotājiem aizvien rūpīgāk būtu vērts apsvērt katra lielāka kredīta ietekmi uz savu nākamo gadu budžetu.