Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Ekonomiskais pieaugums turpinās mazināties

Iepriekš izteiktās prognozes par to, ka ekonomiskā izaugsme kļūs lēnāka, sāk piepildīties aizvien izteiktāk. Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pagājušajā gadā tautsaimniecības izaugsmes galvenais indikators – valsts iekšzemes kopprodukts, rēķinot salīdzināmajās cenās, Latvijā pieaudzis par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Salīdzinājumam – pērn šajā pašā laika periodā ekonomiskais pieaugums gada izteiksmē bija divarpus reižu lielāks, sasniedzot 5,3%. Būtiskāka ekonomiskā bremzēšanās notiek jau divus ceturkšņus pēc kārtas, līdz ar to šobrīd jau varam runāt par to, ka attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmes tempiem sāk iezīmēties negatīvas tendences. Tiesa gan, tas vēl nenozīmē, ka pie durvīm klauvē krīze, bet gan to, ka ekonomiskā izaugsme, visticamāk, turpinās rukt arī nākamajos ceturkšņos un kādreizējo kāpumu var nomainīt stagnācija. Galvenais iemesls šādai atziņai ir globālās pieprasījuma konjunktūras pasliktināšanās. Tā nav tik daudz saistīta ar ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktu un varbūtējām negatīvajām sekām, ko izraisītu Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības, cik faktu, ka pat pie ļoti strauji augoša iedzīvotāju skaita pasaulē dažādu ilgas ekspluatācijas preču un pakalpojumu tirgus "nav no gumijas". Lai arī iedzīvotāju skaits aug visai strauji, reālās pirktspējas kāpums ir nesalīdzināmi lēnāks, jo ar ļoti labiem demogrāfijas rādītājiem sevi piesaka tieši nabadzīgākās valstis. Savukārt valstīs, kuru maksātspēja ir augstāka, kāpināt pārdošanu līdz šim varēja, lielā mērā pateicoties kreditēšanas apjomu pieaugumam, taču šī iespēja sevi pamazām sāk izsmelt. Tādējādi preču tirgi pasaules turīgākajā daļā sāk kļūt aizvien piesātinātāki, un līdz ar kreditēšanas apjomu pieaugumu arī nekustamo īpašumu tirgos sevi aizvien​ vairāk piesaka dažāda izmēra burbuļi. Tas nozīmē, ka kopējā patērētāju aktivitāte samazinās, līdz ar to pamazām rūkot arī pirktspējai un pieprasījumam pēc darbarokām, kas ekonomikai var likt sarauties vēl vairāk.

Latvijas iedzīvotājam šobrīd pasaulē notiekošais signalizē par to, ka situācija darba tirgū var mainīties, tāpēc vēlme doties uz banku pēc lielāka aizdevuma ir visai rūpīgi jāpārdomā. Jaunās ekonomiskās tendences, visticamāk, nozīmēs ne tikai iespējamību, ka nekustamā īpašuma cenas var kristies un banka var izrādīt interesi par lielāku kredīta nodrošinājumu, bet arī to, ka līdzšinējo algu pieaugumu var nomainīt kritums un pašreizējais darbaroku trūkums var izvērsties pārpalikumā. Tas attiecas arī uz celtniecības nozarē strādājošajiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī ekonomiski attīstītajās Rietumeiropas valstīs un Skandināvijā. Tieši šīs valstis sāk piedzīvot aizvien izteiktāku ekonomisko pagurumu, un šajā ziņā visai uzskatāms piemērs ir Vācija, kura līdz šim tika uzskatīta ne tikai par Eiropas fiskālo paraugu, bet arī ekonomikas lokomotīvi. Ja ierindas vācietis kopumā sāks tērēt mazāk, tad to uz savas ādas izjutīs gan kokmateriālu ražotājs Latvijā, gan Vācijā strādājošs mūsu valsts celtnieks. 

Top komentāri

realitāte
r
Ludzu nevajag bīdīt tuftu! Latvijas katastrofālās stagnācijas un atpalicības cēlonis NAV "globālās pieprasījuma konjunktūras pasliktināšanās", bet gan pilnīgs Latvijas ekonomikas mismenedžments pedējos 11. gadus. Pie Dombrovska un Vilka iestādītās ekonomiskās politikas, kas veicinājusi absolūtu depopulāciju, Latvijai, kā valstij, nav nākotnes
Pipars
P
Apiņa kungs ir jāsāk runāt par iemeslu tam ko vērojam. Pašreiz mēs dzīvojam 5 tehnoloģiskajā ciklā kas raksturojās ar informācijas tehnoloģijām ciparizāciju utt., nākamais tehnoloģiskais cikls ies vēl tālāk, bet kā rāda pieredze lai jaunais cikls varētu sākties ir jāattīrās no vecā.... Mēs pēc fakta pašreiz ieejam laikā kad daudzu kopēji saistītu iemeslu pēc gadus 10-15 tīrīsim vietu nākamajam tehnoloģiskajam ciklam, kas raksturosies ar krīzēm, darba masveida zaudējum un strauju "lēcienveidīgu" robotizāciju... Pie kam manuprāt visapdraudētākā sabiedrības daļa būs tā saucamais ofisa planktons, menedžeri, juristi, ekonomisti utt. Pieejamais darbs 10-15 tuvākajos gados cilvēkiem praktiski bez izņēmuma būs ļoti zemu apmaksāts. Uz 6 cikla pārejas periodu vajadzīgi būs tie bez kā nevar iztikt zobārsti skolotāji santehniķi inženieri utt, bet ne vairāk. Diemžēl uz gadiem 15 būs jāsavelk jostas!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Valsts policijas iestrēgušās reformas(5)

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) jau pirms vairākiem mēnešiem kategoriski paziņoja par plāniem veikt izmaiņas Valsts policijas vadībā un neapmierinātību ar tās priekšnieku Intu Ķuzi. Tas,...

Komforta slimība jāizslimo(4)

Iedomājies, viesnīcā daži grami sāls, eļļa, cukurs – katrs atsevišķā iepakojumā! Tiešām tā vajag katru porciju safasēt?! Tiešām nevar uz galda nolikt kopīgi lietojamus sāls un cukura trauciņus, eļļ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē