Ekonomiskais pieaugums turpinās mazināties

Salīdzinājumam – pērn šajā pašā laika periodā ekonomiskais pieaugums gada izteiksmē bija divarpus reižu lielāks, sasniedzot 5,3%. Būtiskāka ekonomiskā bremzēšanās notiek jau divus ceturkšņus pēc kārtas, līdz ar to šobrīd jau varam runāt par to, ka attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmes tempiem sāk iezīmēties negatīvas tendences. Tiesa gan, tas vēl nenozīmē, ka pie durvīm klauvē krīze, bet gan to, ka ekonomiskā izaugsme, visticamāk, turpinās rukt arī nākamajos ceturkšņos un kādreizējo kāpumu var nomainīt stagnācija. Galvenais iemesls šādai atziņai ir globālās pieprasījuma konjunktūras pasliktināšanās. Tā nav tik daudz saistīta ar ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktu un varbūtējām negatīvajām sekām, ko izraisītu Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības, cik faktu, ka pat pie ļoti strauji augoša iedzīvotāju skaita pasaulē dažādu ilgas ekspluatācijas preču un pakalpojumu tirgus "nav no gumijas". Lai arī iedzīvotāju skaits aug visai strauji, reālās pirktspējas kāpums ir nesalīdzināmi lēnāks, jo ar ļoti labiem demogrāfijas rādītājiem sevi piesaka tieši nabadzīgākās valstis. Savukārt valstīs, kuru maksātspēja ir augstāka, kāpināt pārdošanu līdz šim varēja, lielā mērā pateicoties kreditēšanas apjomu pieaugumam, taču šī iespēja sevi pamazām sāk izsmelt. Tādējādi preču tirgi pasaules turīgākajā daļā sāk kļūt aizvien piesātinātāki, un līdz ar kreditēšanas apjomu pieaugumu arī nekustamo īpašumu tirgos sevi aizvien​ vairāk piesaka dažāda izmēra burbuļi. Tas nozīmē, ka kopējā patērētāju aktivitāte samazinās, līdz ar to pamazām rūkot arī pirktspējai un pieprasījumam pēc darbarokām, kas ekonomikai var likt sarauties vēl vairāk.

Latvijas iedzīvotājam šobrīd pasaulē notiekošais signalizē par to, ka situācija darba tirgū var mainīties, tāpēc vēlme doties uz banku pēc lielāka aizdevuma ir visai rūpīgi jāpārdomā. Jaunās ekonomiskās tendences, visticamāk, nozīmēs ne tikai iespējamību, ka nekustamā īpašuma cenas var kristies un banka var izrādīt interesi par lielāku kredīta nodrošinājumu, bet arī to, ka līdzšinējo algu pieaugumu var nomainīt kritums un pašreizējais darbaroku trūkums var izvērsties pārpalikumā. Tas attiecas arī uz celtniecības nozarē strādājošajiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī ekonomiski attīstītajās Rietumeiropas valstīs un Skandināvijā. Tieši šīs valstis sāk piedzīvot aizvien izteiktāku ekonomisko pagurumu, un šajā ziņā visai uzskatāms piemērs ir Vācija, kura līdz šim tika uzskatīta ne tikai par Eiropas fiskālo paraugu, bet arī ekonomikas lokomotīvi. Ja ierindas vācietis kopumā sāks tērēt mazāk, tad to uz savas ādas izjutīs gan kokmateriālu ražotājs Latvijā, gan Vācijā strādājošs mūsu valsts celtnieks.