Jau vairākus gadus analizējat ēnu ekonomiku Baltijā. Kādas patlaban ir būtiskākās atšķirības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, un kas Baltijas valstīm kopīgs?
Par atšķirībām runājot, Latvijā, salīdzinot ar 2012. gadu, ēnu ekonomika kāpj, Lietuvā un Igaunijā - samazinās.
Darbaspēka nodokļu sistēma Latvijā - salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm - jāvērtē kā nelabvēlīga. Darbaspēka nodokļi ir ļoti svarīgi tāpēc, ka aplokšņu algas kopējā ēnu ekonomikas spektrā veido ievērojamu daļu. Nenoliedzami arī Igaunijā un Lietuvā aplokšņu algas ir problēma, bet tomēr mazākā mērā nekā Latvijā. Aplokšņu algas nepastāv tikai mazajos uzņēmumos, bet ir izplatītas ļoti plaši. Latvijā nopietni jādomā, kā šo tendenci samazināt.
Kopējais pozitīvais faktors ir tāds, kā apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu visā Baltijā ir samērā augsta, taču visās Baltijas valstīs zema ir uzticēšanās valdībai un nodokļu politikai. Turklāt gan Lietuvā, gan Latvijā izskan pārmetumi par nodokļu politikas nekonsekvenci, Igaunijā - faktiski ne. Igaunijas iedzīvotāji savas valsts nodokļu sistēmu uzskata par konsekventāku nekā cilvēki Lietuvā un Latvijā.
Kāpēc Lietuvā un Igaunijā, pēc jūsu pētījuma datiem spriežot, ēnu ekonomika nepieaug, bet Latvijā gan pieaug?
Tas ir sarežģīts jautājums, atbildi veido daudzu apstākļu kopums. Vienkāršāk būtu atbildēt, kāpēc Latvijā ēnu ekonomika atkal kāpj. Finanšu krīzes laikā skaitļi, kas raksturoja ēnu ekonomiku Latvijā, bija vienkārši briesmīgi, respektīvi, milzīgi. Izejot no krīzes, ēnu ekonomika samazinājās. Būtisku lomu nospēlēja tas, ka Latvijā bija izveidota ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupa, kurā strādāja daudzi nopietni speciālisti, Finanšu ministrija darbu koordinēja, un darba grupas kompleksā pieeja problēmai arī deva rezultātu, nevis tikai viens konkrēts pasākums. Visiem patīk noniecināt valdības ieguldījumu, bet šajā gadījumā darba grupa tiešām izdarīja ļoti daudz, ēnu ekonomika mazinājās, bet, tikko kā darba grupas darbs apstājās, tā arī ēnu ekonomikas mazināšanās apstājās. Tagad atkal tiek runāts, ka drīzumā ēnu ekonomikas samazināšanu sāks jauna, nopietna darba grupa, bet darbu pārtraukt vispār nedrīkstēja.
Piekrītat VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones Dienai teiktajam, ka Latvijā jānomainās paaudzēm, lai mazinātos ēnu ekonomika?
Godīgi sakot - neesmu tik naivs, lai ticētu, ka paaudžu maiņa vien novedīs pie ēnu ekonomikas mazināšanās, jo jauno paaudzi izglīto iepriekšējā paaudze. Nākamo uzņēmēju paaudzi izglīto tā uzņēmēju paaudze, kurā netrūkst nodokļu nemaksātāju. Videi ir ļoti liela nozīme - mēs redzam, ka skandināvu uzņēmēji savā valstī perfekti maksā visus nodokļus, bet, nonākot Latvijā, pārņem Latvijas uzņēmējdarbības vidē ierastos spēles noteikumus - dažkārt arī nodokļu nemaksāšanu pilnā apjomā.
Varbūt problēma ir tā, uz ko norādīja Valsts kontrole (VK), - no nodokļu maksātāju naudas finansētās iestādes naudu reizēm tērē nelietderīgi, un uzņēmēji aizdomājas: "Kāda motivācija maksāt nodokļus, ja valsts iestāžu darbinieki par šo naudu svinības rīko?"
Paraugoties plašāk, gribu uzsvērt, ka ēnu ekonomika un pelēkās naudas klātbūtne noteikti nav tikai privātā sektora problēma. Mani pašu veikt pētījumus par ēnu ekonomiku pamudināja tieši jautājums, kā tiek slēgti līgumi par valsts pasūtījumiem. Tagad mūsu pētījuma dati rāda, arī kukuļdošana ir būtiska ēnu ekonomikas daļa.
Par nodokļos nomaksātās naudas tērēšanu runājot, protams, nevar noliegt, ka VK atklātā naudas izšķērdēšana valsts budžeta iestādēs ir nopietna problēma. Turklāt negatīvi vērtējams arī tas, ka Latvijā bieži tiek pieņemti sasteigti un impulsīvi lēmumi. Uzņēmēji ir ļoti racionāli cilvēki, viņi nesaprot, ka šodien viņiem piemēro sodu par savulaik pieņemtu likumu izpildi tikai tāpēc, ka vakar likums ticis grozīts
Kas būtu jāpaveic, lai biznesa vidi padarītu draudzīgāku uzņēmējiem?
Uzņēmējiem jābūt pieejamai naudai, kas nepieciešama biznesa izveidošanai, pastāvēšanai un attīstībai. Nodokļu sistēmas kvalitāte ir svarīga, bet, ja uzņēmējiem nebūs pieejama nauda biznesa izaugsmei, valsts ekonomikas augšupejas nebūs.
Pilnu interviju Pelēkā nauda nav tikai privātajā sektorā lasiet ceturtdienas, 24.jūlija, laikraksta Diena 10.-11.lpp.!