Tie vēsta, ka šā gada otrajā ceturksnī pret šo pašu laika periodu pērn mūsu valsts iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 10,3%, tādējādi ļaujot mūsu valsts tautsaimniecības apjomam par kādu procentu pārsniegt pirmskrīzes līmeni. Ja ņemam vērā apstākļus, sniegumu droši vien var novērtēt kā ļoti labu, turklāt īpaši vērts pieminēt, ka pie izaugsmes esam tikuši, tieši pateicoties rūpniecībai.
Vienlaikus diezgan droši varam teikt, ka prieki par mūsu valsts atgūšanos un spēju samērā viegli pārdzīvot pēc krituma tempiem pasaulē otro būtiskāko krīzi kopš Lielās depresijas laikiem pavisam drīz izčākstēs. Raugoties uz pēdējo nedēļu Covid-19 izplatības statistiku un aizvien zemajiem vakcinācijas rādītājiem, jau šobrīd tiek runāts, ka rudenī atkal vajadzēs atjaunot pulcēšanās ierobežojumus. Tas savukārt nozīmē mazāku pieprasījumu pēc darbarokām un daudziem jaunus finanšu satricinājumus. Jāņem vērā, ka līdzšinējie ekonomiskā atbalsta pasākumi pamatā notikuši uz aizņemtu līdzekļu rēķina, taču valsts iespējas aizņemties agri vai vēlu sāks izsīkt. Tā kā šis Latvijai būs jau trešais Covid-19 etaps, ir jārēķinās, ka aizvien izteiktāk izsīks arī uzņēmumu finansiālā rocība un iespējas. Faktiski tas nozīmē, ka rudenī vai ziemā diezgan droši sagaidāmās ekonomiskās likstas lielā mērā būs pašas sabiedrības attieksmes pret vakcināciju, kā arī valdības darba galarezultāts.
Protams, tas, kā mūsu valsts tautsaimniecība pārdzīvos gaidāmo ziemu, ir atkarīgs arī no tā, kas notiek ārvalstu tirgos. Šobrīd tur situācija ir attīstījusies Latvijai labvēlīgi, ļaujot mūsu ražotājiem kāpināt gan eksportētās produkcijas apjomus, gan arī produkcijas cenas. Ja runājam par pēdējām, arī tās lielā mērā ir veicinājis preču biržu procesu rezultātā izveidojies globālās inflācijas burbulis. Savukārt attiecībā uz ražošanas apjomu kāpumu – arī šeit iespējas pieaugumam nav bezgalīgas, līdz ar to ekonomikai būtu vairāk jāattīstās uz vietējā patēriņa rēķina. Līdz šim tas lielā mērā noticis tāpēc, ka cilvēki mazāk devušies ārvalstu ceļojumos un naudu tērējuši tepat Latvijā. Tāpat arī iepriekšējo uzkrājumu tērēšana un valdošās koalīcijas politiķu "helikopteru naudas" žesti pirms pašvaldību vēlēšanām ir devuši savu artavu.
Diezgan droši var prognozēt, ka arī pirms Saeimas vēlēšanām valdošā koalīcija ar jauniem valdības aizņēmumiem un līdz ar to pieaugošu valsts parādu varētu vēlēties sildīt vēlētāju sirdis. Taču no tā varētu arī izvairīties, ja vakcinācijas aptvere būtu lielāka.