Tie kļuva tik lieli, ka, bažījoties par tālāko cenu virzību, kāda iedzīvotāju daļa jau ķērās pie degvielas krājumu veidošanas. Tomēr, neraugoties uz sākotnējo paniku pasaules biržās, kad barels Brent markas naftas spēja pārkāpt pat 139 ASV dolāru atzīmi (tas bija vairāk nekā 40% vērts kāpums salīdzinājumā ar laiku pirms iebrukuma), situācija varētu attīstīties pēc mazāk slikta scenārija, nekā iepriekš gaidīts.
Pagājušās nedēļas vidū šīs pašas Ziemeļjūras jēlnaftas barels jau maksāja mazāk par 100 dolāriem, bet piektdien pēcpusdienā svārstījās starp 106–107 dolāru atzīmēm. Šīs norises rada cerību, ka naftas cena ir sasniegusi vismaz kaut kādu konsolidācijas līmeni un neradīs graujošu ietekmi uz ekonomisko attīstību. Arī degvielas cenas ir drusku atkāpušās no saviem augstumiem, un pastāv iespēja, ka varētu sarukt vēl. Turklāt jau tagad tiek runāts par atbalsta mehānismiem degvielas cenā, piemēram, iespējamo akcīzes nodokļa samazināšanu. Līdz ar to minētie divi faktori varētu sākt bremzēt potenciālo inflācijas pieaugumu ātrāk, nekā daudziem patlaban varētu šķist. Tomēr šogad vienalga vajadzētu rēķināties ar divciparu procentos mērāmu inflāciju un iedzīvotāju labklājības līmeņa samazināšanos.
Vienlaikus arī ar gaidāmo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos nevajadzētu pārspīlēt. Šajā kontekstā viens no būtiskākajiem jautājumiem ir komunālo maksājumu pieauguma apmērs, kas ir ciešā kontekstā ar gāzes cenu kāpumu pasaules biržās. Tomēr simtos eiro mērāma cena par megavatstundu nav tāda, lai gāzi vairs būtu vērts izmantot kā siltumapgādes resursu. Neraugoties uz to, kādas gāzes kontraktu cenas ir uzdzinuši spekulanti biržās, "zilā kurināmā" cenas agri vai vēlu būs spiestas kļūt ekonomiski pamatotas. Pretējā gadījumā gāzi patērējošajiem uzņēmumiem nāksies pārtraukt darbību, un drīz vien situācija kļūs tāda, ka gāzi eksportējošajiem uzņēmumiem vairs nebūs iespējas priecāties par to, ka, eksportējot mazāk, var nopelnīt vairāk, jo zaudējumi no apgrozījuma krituma būs lielāki nekā peļņa no notikušā cenu kāpuma. Līdz ar to šobrīd nevar izslēgt, ka vispārējās panikas dēļ cenas globālajā energoresursu tirgū jau izveidojušas burbuli, kuram plīstot piedzīvosim līdzīgas tendences kā 2008.–2009. vai 2014.–2015. gadā, kad, piemēram, naftas cena salīdzinājumā ar savām iepriekšējām virsotnēm kritās trīs četras reizes.
Grūtības, bet ne traģēdija
Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, likumsakarīga norise bija naftas cenu pieaugums pasaules preču biržās, ko pavadīja arī lielāki skaitļi degvielas uzpildes staciju cenrāžos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.