Šie dati raksturo situāciju Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs 2018. gadā. Jāatceras, ka 2018. gads Latvijā tika uzskatīts par ekonomiskās izaugsmes periodu. Taču, neraugoties uz to, situācija mūsu valstī izskatās bēdīgi – 11,6% mājsaimniecību bijušas grūtības samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus noteiktajā termiņā. Tas ir ievērojami vairāk gan nekā vidēji ES, kur šis rādītājs ir 6,6%, gan arī Igaunijā (6,5%), turklāt pat nedaudz vairāk nekā Lietuvā (9,2%).
Eurostat arī atklāj, ka vislielākais tādu mājsaimniecību īpatsvars, kurām bijušas grūtības samaksāt minētos rēķinus, tomēr ir nevis kādā no postpadomju valstīm, bet Grieķijā – 35,6%, kas, kā redzams, ir pat aptuveni trīs reizes vairāk nekā mūsu valstī. Savukārt valstis, kurās šādu finansiālas grūtības izjutušu mājsaimniecību bijis vismazāk, ir ļoti dažādas gan ekonomiskajā un politiskajā aspektā, gan vēsturiskās pieredzes ziņā, un tās ir Nīderlande (1,2%), Čehija, Zviedrija un Austrija (visās nedaudz vairāk par 2%).
Eurostat dati pārsteidz ar to, ka, izrādās, divās Dienvideiropas valstīs – Itālijā un Portugālē –, kas pēdējā desmitgadē cīnās ar dažādām sociālekonomiskajām problēmām, tādu mājsaimniecību īpatsvars, kurām bijušas grūtības samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, ir 4,5%, un tas ir mazāk nekā par labklājības paraugu uzskatītajās Ziemeļvalstīs Dānijā (5,1%) un Somijā (7,7%).
Protams, ikvienā valstī ir tādi cilvēki, kuri iegādājas ekskluzīvu automašīnu un pēc tam žēlojas, ka nav naudas elektrības rēķina samaksai, un ir arī tādi cilvēki, kuri, paši būdami darbspējīgi, visu mūžu cenšas savu rēķinu samaksu uzvelt kādam citam. Tomēr tie ir izņēmumi.
Neatbalstu viedokli, ka mūsu valstī viss ir slikti, taču minētie dati liek aizdomāties – kādas iespējas mēs Latvijā neizmantojam, ja pēc dažādiem sabiedrības labklājību raksturojošiem datiem aizvien jūtamāk atpaliekam no abām pārējām Baltijas valstīm.
Ko Igaunijas politiķi un sabiedrība kopumā prot tādu, ko mēs Latvijā neprotam? Ko Lietuva tieši pēdējā laikā paguvusi paveikt tādu, ko nokavējusi mūsu valsts?
Tā vien gribas paironizēt, ka mūsu politiķiem jābrauc komandējumos nevis uz tālām zemēm, bet uz Igauniju un Lietuvu un jāanalizē šo valstu politika, ekonomika, kā arī izglītības sistēma un uzņēmējdarbības vide, lai aizgūtu veiksmīgo pieredzi un integrētu to Latvijā
Antirusists