Izaicinājums 13. Saeimai

Būtisks temats šajā lēmumu un izaicinājumu sarakstā ir saistīts ar strādājošo trūkumu mūsu valstī. Aizvien pieaug to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka strādājošo trūkums ir nopietna problēma, paziņojusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), atsaucoties uz šovasar veiktās aptaujas datiem. "67% uzņēmēju apliecināja, ka darbaspēka jau trūkst, 23% atzina, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, un tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs," skaidro LTRK.

Ikvienas aptaujas dati, protams, jāvērtē kritiski. Taču nevar noliegt to, ka šādi dati tomēr ieskicē vispārējās tendences, un tāpēc politiķiem, kuri pie varas nonāks pēc 6. oktobrī gaidāmajām vēlēšanām, jāgatavojas tam, ka būs jāsastopas ar uzņēmēju prasībām pieņemt tādas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas ļaus vieglāk un vienkāršāk iesaistīt profesionālajā dzīvē tos Latvijas iedzīvotājus, kurus tradicionāli ierasts uzskatīt par nestrādājošo sabiedrības daļu. Tāpat prognozējams, ka visās tajās specialitātēs, kurās vien tas ir iespējams, aizvien populārāks kļūs attālināts darbs, kā arī nepilns darba laiks, lai varētu nodarbināt gan tos jauniešus, kuriem nav darba pieredzes un kuri vēl mācās, taču ir ieinteresēti paralēli mācībām strādāt, gan arī tos pensionārus, kuriem netrūkst enerģijas, piemīt plašas zināšanas un ir izpratne par to, ka ar cilvēkiem jārunā laipnā, diplomātiskā stilā, respektējot viedokļu dažādību.

Taču izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai varētu nodarbināt pēc iespējās lielāku strādātgribošo un strādātvarošo iedzīvotāju skaitu, ir tikai, tā sakot, "kosmētiskie labojumi". 13. Saeimu un nākamo valdību gaida arī izaicinājums spriest par to, vai Latvijas izglītības sistēma visos tās līmeņos vispār atbilst šodienas realitātei. Būs jāvērtē, vai izglītības jomā ierastie principi ir psiholoģiski pieņemami tā dēvētajai Z paaudzei, vai izglītības iestādēs tiek attīstīti, nevis nomākti jauniešu talanti, un būs jādomā arī par to, vai tiek nodrošinātas pārkvalifikācijas iespējas labi izglītotiem, profesionāli pieredzējušiem vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem. Šo izaicinājumu mudina ņemt vērā arī paši izglītības jomas pārstāvji. Tā, piemēram, šovasar Latvijas Universitātes forumā Universitātes rektors Indriķis Muižnieks atzina, ka daudzas šobrīd ierastās profesijas nākotnē vairs nepastāvēs. Līdz ar to jaunu profesionālo prasmju apguve būs ikdiena.