Lielākajai daļai sabiedrības šie procesi palikuši nepamanīti, jo statistika liecina, ka aug gan vidējā darba samaksa, gan tās mediāna. Tātad algas kāpums nav tikai deputātiem un uzņēmumu vadītājiem, bet arī parastiem strādājošajiem. No datiem izriet, ka šogad algas varētu būt pieaugušas par 6–8%, turklāt tas ievērojami apsteidz inflāciju, kura uzrāda tendenci sarukt, un, visticamāk, šī gada beigās patēriņa cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada izskaņu būs pieaugušas apmēram par 2%. Tomēr vidējais patēriņa cenu izmaiņu līmenis nenozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem dzīves dārdzība un izdevumi aug vienādā tempā. Mazāk turīgās mājsaimniecības cenu kāpumu izjūt vairāk, jo tām lielāku budžeta tēriņu daļu veido izdevumi pārtikai un par mājokli, kur sadārdzinājums šogad ir ievērojami straujāks nekā inflācija kopumā.
Turklāt var spriest, ka kāda daļa no iedzīvotājiem neizjūt valstī statistiski fiksēto darba samaksas pieaugumu, kas nozīmē, ka viņu reālā pirktspēja šogad ir samazinājusies.
Tāpat ir jāņem vērā, ka mājsaimniecību izdevumi var pieaugt straujāk nekā atalgojums, piemēram, ja ģimenē ir bērni. Tātad kopumā varam teikt, ka attiecībā uz iedzīvotāju labklājības līmeni piedzīvojam ne tikai lielākus ienākumus, bet arī sabiedrības noslāņošanos.
Šie procesi, visticamāk, turpināsies arī nākamajā gadā, lai gan tas varētu notikt mazākā mērā nekā šogad un iepriekšējos pāris gadus. Viens no faktoriem ir inflācijas rādītāja izmaiņas. Patēriņa cenu kāpums varētu kļūt lēnāks, neraugoties uz izmaiņām nodokļos, piemēram, attiecībā uz akcīzes nodokli degvielai. Līdz ar ekonomikas bremzēšanos sarūk pieprasījums pēc izejvielām, tostarp naftas, kas var nozīmēt arī melnā zelta cenas kritumu biržā. Līdz ar to degviela var kļūt pat lētāka par spīti akcīzes nodokļa pieaugumam. Lēnāka ekonomika kavēs inflācijas rašanos arī citās ekonomikas nozarēs. Tiesa gan, šajā gadījumā ir jārēķinās, ka arī algas augs lēnāk, nekā tas ir noticis līdz šim. Taču kaut kādam pieaugumam jābūt, jo eksperti norāda uz darbaspēka deficītu. Attiecībā uz potenciālo algu pieaugumu atziņas ir visai dažādas, tomēr no prognozēm izriet, ka nākamgad vidējais darba samaksas pieaugums valstī varētu būt 3–5% apmērā, kas ir apmēram uz pusi mazāk nekā statistikā tika fiksēts iepriekšējos gados. Turklāt labā ziņa ir tā, ka līdz ar strādājošo trūkumu straujāks darba samaksas kāpums varētu būt tieši mazāk atalgotajiem.