Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +20 °C
Skaidrs
Piektdiena, 20. septembris
Marianna, Ginters, Guntra
Tiek uzsvērts, ka milzīga ir plaisa, kas šķir izglītības jomu no darba tirgus

Izglītības joma un realitāte

Vasara tradicionāli ir laiks, kad par sevi skaļāk runā izglītības iestādes, popularizējot savu piedāvājumu un cenšoties piesaistīt izglītojamos. Nav noslēpums, ka aizvien aktuālāka kļūst tendence – izglītības iestādes sīvi cīnās par jauniešiem, turklāt konkurē gan nelielas lauku skolas, gan vērienīgas universitātes. Paralēli šai konkurencei tiek uzsvērts, ka joprojām milzīga ir plaisa, kas šķir izglītības jomu no darba tirgus.

"Fundamentāla problēma ir tā, ka izglītības sistēma risina tikai pašai izglītības sistēmai zināmus mērķus, kas atrodas tālu no kopējām tirgus vajadzībām," tā Dienai situāciju raksturoja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Arī augstākās izglītības jomas pārstāvis, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka Dienai atzinis, ka "nepieciešama analītiskā kapacitāte, kuras diemžēl nav. Te jāmet akmens augstskolu dārziņā".

Par to, ka nepieciešams tuvināt izglītības jomu uzņēmējdarbības videi, ministriju pārstāvji, nodarbinātības eksperti un izglītības sektora darbinieki runājuši un medijiem stāstījuši daudz.

Kopumā nav pamata lietot vienā sabiedrības daļā iemīļoto vērtējumu "Viss ir slikti!".

Tomēr ministra izteikums, ka izglītības sistēma risina tikai pašai zināmus mērķus, ir būtisks. 

Būtu vērts diskutēt par diviem aspektiem. Pirmkārt, par atšķirīgajiem lēmumu pieņemšanas un īstenošanas tempiem. Latvijas uzņēmējdarbības videi raksturīgs dinamisms, jo daudzi šīs vides pārstāvji joprojām seko XX gadsimta 90. gadu filozofijai, ka biznesā jārīkojas strauji un ka lēmumu kvalitāte jāpārbauda empīriskās pieredzes ceļā, bet, ilgi domājot, var zaudēt konkurences cīņā un novēloti reaģēt uz pārmaiņām. Savukārt izglītības jomai raksturīga daudz lēnāka lēmumu pieņemšana un īstenošana. Otrkārt, par to, ka Latvijā vēsturiski izglītība tiek pacelta uz ļoti augsta pjedestāla un pat idealizēta. Tas, protams, ir labi, bet nereti nes līdzi vilšanos – jaunietis ieguvis diplomu, bet, izrādās, diploms negarantēja prasmi būt veiksmīgam uzņēmējam vai sapņu darbu ar atalgojumu, tik lielu kā premjerministra alga.

Turklāt, lai gan sarunas par reformām izglītībā pirms dažiem gadiem, citas valdības laikā apauga ar tik milzīgu konfliktu slāni, ka noder par hrestomātisku piemēru cīņai "ministrs pret nozari", tomēr tas nav iemesls jebkuru diskusiju apzīmogot ar "vairs nekad" zīmogu.

Mainījusies sabiedrība, ekonomikas struktūra, cilvēku domāšana, un izglītībā jāienāk jauniem risinājumiem, Dienai sacīja Swedbank pārstāve Adriāna Kauliņa. Un par risinājumiem ir derīgi diskutēt.

Top komentāri

No malas gan izskatās,
N
ka kvalitatīva un patiešām laba izglītība, ko var garantēt tikai ļoti labi SKOLOTĀJI, PASNIEDZĒJI mūsu valstī ne tuvu prioritāte, drīzāk otrādi- neizbēgams ļaunums, kam jātērē "ierēdņiem domātā budžeta nauda". Ministriju ļaudis arī ar ļoti lielu viedumu "neslimo"- 27 gadu nepārtrauktā "reforma" neko labu tā arī nav panākusi ar visiem 18 saviem ministrīšiem šo 27 gadu laikā. Tas arī ir rādītājs, vai ne tā?!
vēl
v
Izglītības sistēmai ir iespējams izrāviens, jo tuvākajos gados paredzēti vairāku simtu miljonu investīcijas izglītības nozarē. Protams ir retorisks jautājums, vai cilvēki, kuri pierādījuši sevi ar e-skolu un līdzīgiem projektiem veidos šo izrāvienu, un vai pēc 4-6 gadiem iegūsim tādu pašu rezultātu kā e-medicīna vai e-skola? Vai ir kāds valstī, kurš vispār pārrauga šo procesu? Kāpēc neiesaista citu industriju, jeb reālās dzīves pārstāvjus, kas varētu definēt savas vajadzības? Eksperimenti turpinās?
Diagnoze
D
Arī ceturtdaļgadsimta izglītībai Latvijā - par jebkuru tēmu eksperts - ārzemju bankas pārstāvis.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vāja, bet nekrīt. Kāpēc?

Nule Evikas Siliņas valdībai apritēja pirmais gads, un jāatzīst, reti kad citkārt diametrāli pretējos uzskatos esoši sabiedriskā viedokļa toņa noteicēji bijuši tik vienprātīgi savos kritiskajos vērt...

Ietekme globālā mērogā

Nedēļas pirmajā pusē Libānā divas dienas pēc kārtas tika piedzīvotas sprādzienu sērijas – otrdien eksplodēja vairāki tūkstoši peidžeru, bet dienu vēlāk – simtiem rāciju, ko saziņai izmantoja vietē...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē