Aktuālais jautājums ir, ko šī situācija nesīs nākotnē?
Viens aspekts saistās ar atalgojuma kāpumu. Daži politiķi mēdz visai sociāldemokrātiskā stilā norādīt uzņēmējiem, ka vajag maksāt darbiniekiem konkurētspējīgas un prasībām atbilstošas algas un tad nebūs jāžēlojas par neaizpildāmām vakancēm. Dažos gadījumos politiķiem ir taisnība, jo uzņēmēju vidū mēdz būt cilvēki, kuri kļūdaini uzskata, ka par niecīgu darba samaksu var noalgot pieredzējušu, profesionālu speciālistu. Turklāt jāņem vērā, ka apkalpojošajā sfērā par visu maksā pircēji. Pavāra algas paaugstināšana noved pie ēdiena cenu kāpuma, taču vismaz Rīgā un citos tūristu iecienītajos galamērķos netrūkst maksātspējīgu ceļotāju, kam ir svarīgi paēst tādas pusdienas, kuru kvalitāte un pasniegšanas serviss nešokē, nevis taupīt ikkatru eiro.
Vēl viens aspekts saistās ar nodarbinātības ekspertu pausto viedokli, ka ir tādi cilvēki, kuri varētu strādāt, bet kuri tiek izstumti no profesionālās dzīves. Jūnija beigās bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4% un Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēts 59 119 bezdarbnieku, rāda šīs aģentūras dati.
Bezdarbnieku pārkvalifikācija un atbalsts tam, lai darba meklētāji varētu pārcelties no turienes, kur darba tiešām nav, uz apdzīvotajām vietām, kurās trūkst darbinieku, ir tie virzieni, kuros valsts institūcijām derētu darboties vēl intensīvāk nekā līdz šim.
Taču var sanākt tā, ka algu paaugstināšana un bezdarbnieku aktīvāka iesaistīšana profesionālajā dzīvē strādājošo trūkuma problēmu neatrisinās. Tāpēc gaidāms, ka aizvien biežākas kļūs diskusijas par efektivitātes paaugstināšanu visas Latvijas tautsaimniecības mērogā, un, iespējams, ideja par darba vietu skaita samazināšanu valsts sektorā izrādīsies visai racionāla šajā brīdī, kad privātajā sektorā trūkst ne tikai mazkvalificētu, bet arī izglītotu un stratēģiski domājošu darbinieku.
Prognozējams arī, ka aizvien vairāk pieradīsim pie tā, ka cilvēku darbu aizstāj tehnoloģijas, piemēram, virtuālais asistents jeb čatbots pirms dažiem gadiem daudziem šķita kaut kas neizprotams, bet tagad pamazām kļūst par ikdienas daļu.
Ekonomists 2000
aha
TrollisJT