Lai gan daudzās jomās, izstrādājot 2023. gada valsts budžetu, absolūtajos skaitļos ir redzams finansējuma pieaugums, neviena nozare sajūsmā neaplaudē, bet aizvien turpina kritizēt politiķus par nepietiekama finansējuma piešķiršanu. Diemžēl šajā situācijā rodas paradokss – pat ja tiktu nolemts kādai nozarei piešķirt visu prasīto finansējumu, tas radītu vēl dziļāku robu pārējās nozarēs.
Vienlaikus – valdībai un parlamentam vērts paskatīties uz valsts finanšu izlietojumu mazliet savādākā rakursā, kuru nedaudz iezīmēja arī premjers, ļaujot noprast, ka budžetā varētu atrast ap 100 miljoniem eiro, ko ik gadu neizlietojot ministrijas (visticamāk, te domātas ministrijas un to pārraudzītās struktūras). Protams, iespēja papildus atrast 100 miljonus, ko novirzīt, piemēram, veselības jomai, ir laba ziņa. Taču pārsteidz tieši nianse, ka tīri teorētiski šāda apjoma nauda ik gadu tiek savā ziņā iesaldēta laikā, kad daudzās jomās naudas akūti trūkst. Acīmredzami te arī ir uzdevums jaunajai valdībai radīt pavisam savādāku budžeta plānošanu, lai novērstu šādas situācijas nākotnē.
Nenoliedzami būtisks šīs valdības uzdevums ir spert efektīvus soļus, lai mazinātu apjomīgo ēnu ekonomikas īpatsvaru, lai tādējādi palielinātu nodokļu ieņēmumus budžetā. Taču arī šeit būtiski rīkoties efektīvi, nevis populistiski, lai nesanāk, ka ar lielgabalu tiek šauts pa zvirbuļu baru. Proti, svarīgi ir ne tikai izskaust pelēkos darboņus, bet arī novērst bezjēdzīgu nodokļu naudas tērēšanu. Un te runa nav tik daudz par iespējamiem blēdīgiem darījumiem, cik par naudas efektīvu izlietošanu. Ja nodokļu maksātāji ar apskaužamu regularitāti spiesti konstatēt, ka salīdzinoši būtiska daļa budžeta naudas tiek izkleķerēta diezgan apšaubāmas lietderības pasākumu finansēšanai valsts pārvaldē, nav pamata nevienam brīnīties, ka nodokļu maksāšanu daudzi neuzskata par pašsaprotamu, bet gan par neizbēgamu pienākumu – nereti bez sabiedrībai vērtīga rezultāta.
Šī valdība ir izvēles priekšā – rosināt reformēties un transformēties tikai citus vai tomēr sākt ar labu piemēru pašā valsts pārvaldē.