Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Jaunu problēmu aizmetņi eirozonas dienvidos

Nesen Rīgā notikušajā Eiropas Centrālās bankas padomes sēdē pieņemtais lēmums par finanšu stimulu pakāpenisku mazināšanu attiecībā uz obligāciju uzpirkšanu liecina par valūtas zonas ekonomikas veselības uzlabošanos. Tomēr tas var sagādāt sarežģījumus atsevišķām valstīm ar klibojošu finanšu disciplīnu, kura turklāt var krietni vien sagandēt dzīvi pārējiem valūtas zonas dalībniekiem. Šajā gadījumā runa ir par Itāliju, kurai finansiālās problēmas nav tikai kaut kāds nākotnes scenārijs, bet jau esošs fakts. Darījumu presē jau daudz pieminēts šīs valsts valdības visai iespaidīgais parāds, kurš pārsniedz 130%, rēķinot pret valsts ekonomikas apjomu, kā arī banku problēmas ar sliktajiem kredītiem, kas vienlaikus ir apgrūtinošs faktors tālākai tautsaimniecības finansēšanai.

Šobrīd tam pievienojusies vēl investoru visai rezervētā attieksme pret eirozonas trešās lielākās valsts parāda vērtspapīriem. Turklāt ir visai skaidri noprotams, ka tam ir ciešs sakars arī ar varas grožu nonākšanu Ziemeļu līgas un Piecu zvaigžņu kustības eiroskeptiskās valdības rokās. Tādējādi partijas, kuras Itālijai solījušas labāku laiku iestāšanos, vēl pat nesākot valdīt, bija pamanījušās sarūpēt jaunas finanšu nepatikšanas. Ieguldītāju skepse pret Itālijas valdības aizdevuma papīriem sāka pieaugt aprīlī, kā rezultātā pēdējo divu mēnešu laikā Apenīnu pussalas valsts valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums ir pieaudzis no 1,74% līdz 2,92% gadā.

Iespējams, kāds teiks, ka ierindas itālietim, kas veicinājis radikāļu nonākšanu valdības šķietami ērtajos krēslos, no tā ne silts, ne auksts un cietīs vienīgi finanšu spekulanti. Patiesībā realitāte ir pilnīgi cita. Tas, ka valsts obligāciju ienesīgums kļūst lielāks, nozīmē arī to, ka nākamie aizdevumi tiks izsniegti uz augstākiem procentiem, turklāt ne tikai valdībai, bet arī uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Kredīti kļūs ne tikai dārgāki, bet arī grūtāk pieejami, tautsaimniecību dzenot vēl dziļākā stagnācijā.

Faktiski tas nozīmē, ka valstij, lai saglabātu esošo labklājības līmeni, būs jāaizņemas aizvien vairāk, savukārt tas veicinās lielāku parādu nastu, graujot valsts investīciju reitingu un veicinot tālāku aizdevuma likmju kāpumu. Tas var pavērt līdzīgu attīstības scenāriju tam, kādu desmitgades mijā piedzīvoja Grieķija, ar to atšķirību, ka Itālijas ekonomika ir nesalīdzināmi lielāka, līdz ar to arī sekas eirozonai var būt krietni vien jūtamākas. Turklāt jāņem vērā ekonomistu norādes, ka šobrīd tautsaimniecība atrodas sava izaugsmes cikla otrajā pusē. Tādējādi kāpināt ražošanu, pakalpojumu sniegšanu un radīt jaunas darba vietas, bet valstij strauji kāpināt iekasēto nodokļu apjomus kļūs grūtāk nekā līdz šim. Tāpat visai iespaidīgā iepriekšējo gadu finanšu tirgu augšupeja pamazām tuvojas savai izskaņai, kas nozīmē arī kopējā investīciju mikroklimata pasliktināšanos, kas arī liks ekonomikai sarauties. Finanšu satricinājumi eirozonā sevišķi asi var būt tad, ja problēmas sāksies, pirms ECB būs paspējusi veikt procentu likmju celšanu no pašreizējiem rekordzemajiem līmeņiem. Šādā gadījumā ekonomikas stimulēšanai, gan finanšu tirgu dalībniekiem savu pozīciju pārkārtošanai būs ievērojami mazākas iespējas nekā pie augstākām procentu likmēm, padarot finansiālo krīzi vēl dziļāku.

Top komentāri

vispār
v
Bankrots nenozīmē tikai parādu norakstīšanu, bet arī īpašuma pāreju citās rokās. Turklāt daudzas valstis ir kā narkomāni, kas bez kārtējās devas nespēj un negrib dzīvot. Stipri apšaubu, ka Itālijai būtu problēmas pārfinansēt esošos kredītus, ja tai nevajadzētu arvien jaunus un jaunus, lai nosegtu budžeta deficītu.
Pipars
P
Nesapratu šito... (Finanšu satricinājumi eirozonā sevišķi asi var būt tad, ja problēmas sāksies, pirms ECB būs paspējusi veikt procentu likmju celšanu no pašreizējiem rekordzemajiem līmeņiem.) Jūs ziniet kādi ir parādi eirozonas valstīm korporācijām un mājsaimniecībām? Ja pie šādiem garndioziem parādiem ECB pacels % likmi parādniekiem neizbēgami nāksies kreditoriem maksāt lielākus %, tātad kopējā sistēmas kraha iespējamība un dziļums būs lielāki nekā pie zemām % likmēm... Pašreiz mēs esam sliktākā situācijā nekā pirms 2008 gada krīzes plus mums vēl ir krietni vairāk migrantu... Teiksim tās pašas Deuche bankas 2007 maija 1 akcijas cena bija 87 eur... tagad 1 akcijas cena ir 9 eur... Neaizmirsīsim ka uz šīs bankas bilances karājās vērtspapīri kā minimums 60 triljonu $ vērtībā... Un uz šī fona rakstīt par (procentu likmju celšanu no pašreizējiem rekordzemajiem līmeņiem)... ho ho...
hmm
h
Citāts: "Ieguldītāju skepse pret Itālijas valdības aizdevuma papīriem". Nevis Eiropas valstu parāds ir galvenā problēma, bet gan atkarība no "investoriem". Investori ir spekulanti, kas grib nopelnīt. Viņiem jāprot arī zaudēt. Ja valstij ir pārāk liels parāds, valstij ir jābūt tiesībām paziņot par bankrotu, anulēt visus parādus un visu sākt no jauna. Tas disciplinētu "investorus", jo viņi zinātu, ka visu var zaudēt, un vienlaikus tas neļautu valstīm nonākt lielos parādos, jo neviens tām tik daudz neaizdotu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Koalīcija brīdināta par "restartu"

Nervozitāte par to, ka dažiem valdības ministriem drīz nāksies mainīt nodarbošanos, šonedēļ Saeimā un valdības namā sasniedza jaunu pakāpi. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sarunā ar koalī...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē