Lai arī pēc Kariņa nominācijas daļā sabiedrības atskanēja atvieglojuma nopūta, ka nu beidzot ir pavīdējusi reāla cerība jau drīzumā sagaidīt pilnvērtīgu valdību, tomēr ir indikācijas, kas liek rasties nopietnām šaubām.
Atminēsimies pirmos divus "jājienus stikla kalnā" – pēc kandidāta nominēšanas visi politiskie spēki aizgūtnēm solīja aktīvi iesaistīties konstruktīvā valdības veidošanas procesā, dažas labas partijas teju solīja cita citai mūžīgu mīlestību un pat publiski apbedīja kara cirvjus un norija visai paprāvus krupjus. Taču "mieriņš un saskaņa" abas reizes neturpinājās ilgāk par nedēļu, jo tā saukto politiķu personīgās un kolektīvās ambīcijas izrādījās krietni lielākas nekā sabiedrībai solītās rūpes par Latvijas valsti. Taču varbūt pie vainas nemaz nebija ambīcijas, bet patiesībā – absolūta nekompetence un nespēja vadīt un piedalīties valsts augstākā līmeņa procesos?
Nupat arī Kariņa valdības veidošanas procesā sāk parādīties pirmie signāli, ka beigu beigās viņš valdības veidošanā apstāsies turpat, kur palika iepriekšējie divi kandidāti, – nekur. Te ir runa gan par KPV LV labklājības ministra kandidātes negaidīto «izlēkšanu no vilciena», gan arī par citu partiju ministru kandidātiem, kuru atbilstība konkrētajam postenim tiek pamatīgi apšaubīta. Līdz ar to ļoti iespējams, ka arī janvārī jaunās valdības nebūs, jo Kariņš, lai cik atbildīgi censtos vadīt šo procesu, tomēr nespēs to veiksmīgi pabeigt.
Taču atcerēsimies, ka mūsu valsts joprojām dzīvo ar pagaidu budžetu, pagaidu valdību, pagaidu Valsts ieņēmumu dienesta vadību (lai gan sen ir izraudzīta tā jaunā vadītāja) un vēl virkni lietu, kam priekšā liekams vārds "pagaidu". Turklāt daža laba ministra kandidāta izteikumi ļauj nojaust, ka pēc iekļūšanas ministra amatā viņš ar lielu entuziasmu varētu papildināt sadaļu, kur priekšā liekams vārds "pagaidu".
Un tomēr – apbēdina tas, ka politiķi ar sarīkoto balagānu zināmā mērā sacūkoja Latvijas simtgades jubilejas svinības, un diemžēl ir sajūta, ka arī 101. gads, vismaz pagaidām, šajā jomā neizskatās cerīgāks.
Katram SAVA politika.
Apolinārijs Skukausks
Zikurāts