Domājams, ka pārtikas cenu politikas nianses jau tuvākajā nākotnē tiks izpētītas, un tad varēsim secināt, kurš «blēdīgi uzskrūvējis cenu», kurš kuru "nomelnojis" un kāda ir patiesā preces gala cenas veidošanās aina procesā, par ko sauc burkāna nonākšanu no zemnieka lauka līdz mājsaimniecības pusdienu galdam.
Taču atgriežoties pie PVN mazināšanas pārtikai – par šo runāts gadiem, un teju uz katru argumentu par labu PVN mazināšanai ierēdņiem bijuši pieci pretargumenti, kādēļ to darīt nedrīkst. Arī vakar aģentūras LETA rīkotajā diskusijā gan ražotāji, gan pārstrādātāji, gan tirgotāji vienojās kopīgā viedoklī, ka PVN pārtikai svarīgi mazināt. Taču paši arī atzina, ka diez vai valsts tam piekritīs, kam viens no iemesliem – PVN ir ļoti viegli iekasēt. Un tā jau arī ir – tu nekādi nevari izvairīties no PVN nomaksas, ja tev vajag nopirkt maizi, burkānu vai degvielu, jo PVN jau iekļauts preces gala cenā.
Kad PVN samazināja Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, un šādu soli par labu esam atzina gan ražotāji, gan tirgotāji, tika arī akcentēts, ka rezultātā PVN ieņēmumi budžetā nesamazinājās, bet nozarē pieauga nodarbināto skaits un algas. Cits jautājums, cik ilgi šo PVN mazināšanu izjuta augļu un dārzeņu pircējs veikalā. Arī viedokļi par šī mazinājuma ietekmi uz budžetā iekasētā PVN apjomu dalījās – vieni uzskata, ka ieņēmumi nemazinājās, otri lēš, ka kritums tomēr bijis. Vairāk vai mazāk zinot pašreizējās valdības attieksmi pret nodokļu likmju mazināšanu vispār, diezgan ticami, ka neko tādu nesagaidīsim, atšķirībā no daudzu – krietni turīgāku – valstu iedzīvotājiem, līdz ar to arī vakardienas diskusijā paustie aicinājumi, visticamāk, tā arī paliks nesaklausīti ministru un ierēdņu kabinetos, vai arī izskanēs pretarguments, ka gala pircējs tāpat mazinājumu nesajutīs, jo savā labā to izmantošot pārtikas aprites ķēdē iesaistītie.
Taču domājams, ka novērst šādu iespējamu situāciju varētu Konkurences padome (kas patlaban veic izpēti par pārtikas cenām – gan citā kontekstā), gan arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kam jau nosaukumā ierakstīta tā galvenā funkcija – aizstāvēt patērētāju. Respektīvi, jāskatās un jārīkojas sistēmiski un koordinēti, nevis jāmeklē iegansti, kāpēc ne.