Kārtējais valsts pārvaldes brāķis

Vienlaikus – ziņojuma sadaļa par OIK sistēmas radīšanas un funkcionēšanas vēsturisko kontekstu rada nepārprotamu nojausmu par haosu, kas valdījis daudzu gadu garumā un kas ļauj secināt, ka gan EM kopumā, gan arī par šo jomu tieši atbildīgajiem ministrijas darbiniekiem ir vai nu pietrūcis zināšanu un kompetences, vai arī bijusi ārkārtīgi pavirša attieksme pret darbu. Neņemot vērā iespējamās ļaunprātības, manuprāt, tieši šo divu faktoru dēļ obligātā iepirkuma mehānisms ir pārvērties par dramatiski smagu (turklāt pagaidām nenovēršamu) akmeni kaklā gan tautsaimniecībai kopumā, gan katram iedzīvotājam individuāli.

Arī pašreizējā situācija nerada pārliecību, ka ir atrasts kaut aptuvens mehānisms, kā risināt OIK problēmu. Vēl vairāk – un to apstiprina arī nozares ekspertu paustās bažas – OIK nevis tiks likvidēts, bet gan nosaukts citā vārdā un turpināsies. Turklāt daudzās ziņojumam pievienotās darba grupas locekļu iebildes ļauj prognozēt, ka EM sapnis ātri izstrādāt un pieņemt virkni grozījumu normatīvos ar mērķi sakārtot šo jomu tā arī paliks tikai sapņa līmenī, jo teju katram EM paustajam risinājuma variantam pretī stāv iebilde no tā vai cita darba grupas pārstāvja. Un jāuzsver – fundamentāla kļūda bija definēt kā darba uzdevumu meklēt iespējas atcelt OIK, problēmas sakne ir sistēmas haosā, nevis mērķī.

Lai arī šobrīd būtiskākais ir rast OIK problēmas risinājumu, tomēr, manuprāt, tikpat nozīmīgi ir izveidot neatkarīgu izmeklētāju grupu, kas soli pa solim izietu cauri visai OIK vēsturei, izvērtējot katru pieņemto lēmumu un ikvienas iesaistītās personas rīcību (vai bezdarbību) konkrētā situācijā, lai konstatētu pašreizējās krīzes cēloņus un neļautu nonākt pie līdzīgām sekām nākotnē. Iespējams, grupas vadība jāuztic Ģenerālprokuratūrai, tādējādi pastiprinot šīs grupas pilnvaras. Savukārt enerģētikas, finanšu, juridisko un citu jomu eksperti jāpieaicina no ārzemēm, jau saknē izslēdzot iespējamus interešu konfliktus.

Neaicinu rīkot «raganu medības», taču ir jāpārtrauc valsts pārvaldē iemīļotā tendence, ka par dažu cilvēku kļūdām vai ļaunprātību maksā visa valsts, bet kļūdu novēršana tiek pārvērsta par balagānu.