Nodomāju – interesanti, kāds sakars un interese šai vides aktīvistu organizācijai ar bezgalīgā problēmu gūzmā iestrēgušo Rail Baltica?
Atbildi uz šo jautājumu saņēmu, izlasot visu RB Rail sagatavoto preses relīzi, un izskatās, šādas preses relīzes mediji turpinās saņemt ar lielāku vai mazāku regularitāti, jo uzņēmuma atbildīgie acīmredzot ir secinājuši, ka krīzes situācijā, kad vēl pirms dažiem gadiem ārkārtīgi cildinātais projekts, dzelzceļa terminoloģijā runājot, strauji iebraucis strupceļā, jāmeklē un jāķeras pie jebkura salmiņa, kas varētu palīdzēt turpināt saņemt finansējumu un kaut kādā veidā virzīt projektu uz priekšu. Atziņas, ko RB Rail iekļāvis preses relīzē no Greenpeace pētījuma, diezgan argumentēti un pamatoti norāda, cik būtiski ir attīstīt dzelzceļa savienojumus gan starp dažādām valstīm, gan arī valstu iekšienē, tādējādi ļaujot samazināt CO2 emisiju apjomu. RB Rail citētajā Greenpeace pētījumā arī secināts, ka "trīs Baltijas valstīm Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir vāji dzelzceļa savienojumi ar citām valstīm un Igaunijas galvaspilsēta Tallina nav savienota ar tiešo vilcienu ne ar vienu citu pētījumā analizēto pilsētu. Lai pārvarētu šo plaisu un piedāvātu daudzveidīgākas, ātrākas un videi draudzīgākas ceļošanas iespējas visā Eiropā, ir nepieciešami jauni dzelzceļa infrastruktūras projekti, piemēram, Rail Baltica".
Taču ticamības momentu šīs preses relīzes it kā dabai draudzīgajam mērķim būtiski samazina tās otrā daļa, kurā sarakstīti ar Rail Baltica projektu tieši saistīto amatpersonu citāti, kas pārsvarā cildina potenciālos ieguvumus no Rail Baltica izveidošanas un to, cik svarīgi ir šo projektu realizēt, piesaistīt tam finansējumu utt. Nenoliedzami – svarīgi tas ir. Taču jau atkal – piemēram, kā gan var apgalvot, ka "izmantojot atjaunojamās enerģijas avotus Rail Baltica vilcienu darbināšanā, stimulēsim arī nacionālo investīciju pieaugumu atjaunojamo energoresursu tehnoloģijās", ja šobaltdien vispār nav īsti skaidrs, kad, kas un kādus vilcienus – un vai vispār – pirks un kas, no kurienes un tieši kādā veidā iegūtu enerģiju piegādās šo vilcienu elektrotīklam.
Tiešām dīvaini lasīt šādus mārketinga tekstus laikā, kad reālā dzīve rāda – viss, ko vien šajā projektā bijis iespējams sabojāt, ir diezgan sekmīgi paveikts.