Ja meklē kopsakarības starp Māra Kučinska (ZZS) valdības rīcību un biznesa vidē notiekošo, tad gan labi pamanāms ir tas, ka tieši šīs valdības laikā ir notikusi jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstība. Te jāatgādina, ka par jaunuzņēmumu tiek uzskatīts tāds uzņēmums, kam ir augsts izaugsmes potenciāls un kas ir orientēts uz inovatīvu produktu gatavošanu. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) gan pēdējā laikā plašu publicitāti ieguvis galvenokārt saistībā ar konfliktiem, kas savērpušies ap obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK, taču nav noliedzams, ka viņš lielu vērību veltījis tam, lai jaunuzņēmumi kļūtu par pamanāmākiem spēlētājiem uz tautsaimniecības skatuves.
Taču kā ar pārējiem iesācējuzņēmumiem, kas neorientējas uz inovācijām, bet uz kādu ierastu uzņēmējdarbības veidu? Kā ar jaunu nelielu uzņēmumu, kas izvēlējies darboties tirdzniecībā, nevis informācijas tehnoloģiju nozarē? Jāteic, ka te gan ar vērā ņemamiem uzlabojumiem "nodokļu un darbības nosacījumu regulējumā", kas būtu panākti līdz šim brīdim, pie varas esošie politiķi nevar lepoties. Pastāvošais mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms tiek asi kritizēts, turklāt divos aspektos. Pirmkārt, par to, ka MUN režīms var tikt izmantots nodokļu shēmošanai, un, otrkārt, par to, ka mikrouzņēmumos iesaistītajiem cilvēkiem pieejamas vien visai pieticīgas sociālās garantijas. Nesen mikroblogošanas vietnē Twitter statistikas eksperts Jānis Hermanis norādīja: "Kamēr ekonomikas apjoms sasniedz jaunus rekordus, joprojām 78 tūkstoši strādā MUN režīmā ar zemām sociālajam iemaksām un garantijām. MUN tika ieviests krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Šobrīd uzņēmēji nevar atrast darbiniekus par 1000 eiro algu."
Var piekrist, var nepiekrist ekspertam, taču skaidrs ir tas, ka esošais MUN režīms ir zaudējis savu pievilcību un prestižu un tātad iecere izstrādāt jaunu normatīvo regulējumu, kas Latvijas iedzīvotājus mudinātu kļūt par uzņēmējiem, nevis ikvienu biznesa ideju nosmacētu ar birokrātiskiem sarežģījumiem, ir īstenošanas vērta. Vērosim, ko solīs paveikt nākamā valdība.
Ko valdība redz, ko neredz?
Pagaidām vēl pie varas esošā valdība savā deklarācijā, kas datēta ar 2016. gada februāri, paudusi apņēmību izstrādāt jaunu "nodokļu un darbības nosacījumu regulējumu mazajiem un sīkajiem (mikro) uzņēmumiem to darbības sākumposmā". Jau pagājis vairāk nekā divarpus gadu, bet apgalvot, ka mazā biznesa vide būtu ideāli sakārtota un ka uzņēmumiem to darbības sākumā būtu pieejami atbalstoši, viegli saprotami nosacījumi, tomēr nevar.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.