Lai arī konfrontācijas process ilgst jau vairāk nekā četrus gadus un šajā ziņā visām informatīvajām niansēm vajadzētu būt izšķetinātām, vēl atrodas tādi, kuri tagad pirms Saeimas vēlēšanām izteic paziņojumus, ka Latvijai vajadzētu atcelt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.
Vienkārša muļķība vai apzināta pirmsvēlēšanu dezinformācija cilvēkiem, kas neseko līdzi, vai ar vienkārši mazāk gaišākajiem prātiem, to lai secina katrs pats.
Taču šā vai tā, jo mazāk būs atlicis līdz vēlēšanām, jo lielāka iespēja, ka darījuma attiecību ar Krieviju kārts varētu tikt izspēlēta biežāk.
Latvijas ārējās tirdzniecības attiecības ar austrumu kaimiņu nekādā gadījumā nenosauksi par spožām, taču nevarētu arī teikt, ka tās būtu pavisam sliktas. Protams, eksporta apjomi vairs nav tie, kas pirms četriem vai četrarpus gadiem, jo 2014. gada augustā Krievijas noteiktās sankcijas plašam pārtikas produktu klāstam, ko tai piegādāja rietumvalstis, nevar nepalikt bez sekām. Kopējais eksports uz Krieviju laika posmā no 2013. gada (kad būtisku sarežģījumu nebija) līdz pagājušajam gadam sarucis tikai par 10% līdz nepilniem 1,05 miljardiem eiro.
Latvijas rūpniecībā lielākais zaudējums ir saspīlētā situācija zivju pārstrādes nozarē, taču kopumā Krievijas noteiktās sankcijas nav radījušas nekādus sistēmiskus traucējumus mūsu valsts tautsaimniecībai. Ekonomiskā izaugsme turpinās, un preču eksports pērn sasniedza jaunu vēsturisko augstāko punktu, nedaudz virs 11 miljardu eiro atzīmes.
Jādomā, ka neatgadīsies nekas tik šokējošs, lai pie jauna rekorda mūsu valsts netiktu arī šogad, kad preču eksporta apjoms varētu pietuvoties vai labvēlīgā situācijā pat pārsniegt 12 miljardu eiro robežu. Turklāt šī jaunā rekorda sasniegšanā zināma artava būs arī Krievijai, uz kuru gada septiņos mēnešos eksports sasniedzis 587 miljonus eiro jeb par 10,7% vairāk nekā atbilstošajā laikā pērn. Pieļaujams, ka tas šogad var atgriezties 2013. gada jeb pirmssankciju līmenī. Lai arī pārtikas preču eksports uz Krieviju ir visai limitēts, no plašāka patēriņa precēm kaimiņvalstu iedzīvotāji, pēc pašu uzņēmēju teiktā, labprāt pērk Latvijā ražoto veļu un zāles. Šajā ziņā kvalitāte ir atbilstoša Eiropas standartiem, bet pats produkts lētāks nekā rietumu analogi. Un, neraugoties uz dažāda veida politisko retoriku, kaimiņvalsts iedzīvotāji vai vismaz liela viņu daļa, ja vien konkrētajā brīdī var atļauties, labprātāk dod priekšroku rietumu kvalitātei, nevis vietējiem vai Ķīnas ražojumiem. Šajā ziņā var vilkt zināmas paralēles ar padomju laikiem, kad cilvēki svinēja Oktobra revolūcijas gadadienu un gāja 1. maija demonstrācijās, taču vienlaikus sapņoja par amerikāņu džinsiem.
Nav nekāda pamata domāt, ka mūsdienu Krievijā varētu notikt kaut kas cits. Turklāt, pateicoties internetam un sociālo tīklu uzvaras gājienam, informatīvā telpa ir nesalīdzināmi vairāk atvērta nekā pirms 30 gadiem, līdz ar to arī iespēja manipulēt ar cilvēku prātiem ir krietni vien mazāka nekā tolaik. Tas nozīmē, ka arī Krievijas iedzīvotāju prasība pēc kvalitātes diezin vai ies mazumā, tādējādi arī stimulējot starptautisko tirdzniecību.
Irlielāmērāticams