Krīze un pretkrīzes trumpji

Palūkojoties uz situāciju pēdējo divdesmit gadu laikā, iemesli krīzēm katru reizi ir bijuši citi. 1998. gada Krievijas finanšu krīzi izraisīja straujš naftas cenas kritums, gadsimtu mijā ASV un pārējā pasaule piedzīvoja tā dēvēto dot-com krīzi, kad iepriekš ievērojami pārvērtētās tehnoloģisko kompāniju akcijas piedzīvoja savu likumsakarīgo cenu piezemēšanos. Savukārt iepriekšējās desmitgades nogales finanšu nepatikšanas bija saistītas ar banku dāsni dāļātiem kredītiem, īpaši daudz nedomājot, vai klients ir spējīgs aizdevumus atmaksāt vai ne. Šobrīd banku aizdevumu izsniegšana notiek tik piesardzīgi, ka diezin vai varam runāt par jaunu pārkreditēšanos. Vismaz Eiropā ne.

Lai arī  bankas naudas piešķiršanā neizrāda tādu dāsnumu kā pirms iepriekšējā patēriņa ekonomikas burbuļa sabrukuma, globālais parāds ir ievērojami pieaudzis, pasaules metropolēs izveidojies jauns nekustamā īpašuma burbulis, bet strauji augošās Ķīnas parāds kopumā varētu apmēram trīskārt pārsniegt tās ekonomikas apjomus. Tad vēl  pieaugusī ģeopolitiskā spriedze, kas var izvērsties arī starptautiskās tirdzniecības traucējumos. Tāpat jāņem vērā deviņus gadus ilgstošais akciju cenu pieaugums, kurš ievērojami apsteidz tautsaimniecības izaugsmi. Tādējādi kopumā globālo risku netrūkst. Jautājums – kurš faktors izrādīsies pārāk kritisks, lai kļūtu par liktenīgo smilšu graudu pasaules ekonomikas dzinējā. 

Mūs, protams, interesē, kā problēmas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus. Šobrīd ir pamats ticēt, ka līdzīgs dramatisms kā 2008. un 2009. gadā tuvākā laikā neatkārtosies.

Mūsu ekonomika vairs netiek būvēta uz parāda, un tēriņi ir sabalansēti ar nopelnīto. Mūsu valsts tekošais konts ir ar pārpalikumu, kas nozīmē, ka, sarēķinot naudas ieplūšanu un aizplūšanu no valsts, "esam plusos". Atšķirībā no treknajiem gadiem neesam pārkreditējušies un, saprātīgi aizņemoties, varam pat palīdzēt uzturēt ekonomisko izaugsmi. Turklāt kā  potenciāls "sildelements" ir ES fondu nauda, kur daudzu projektu realizācija vēl tikai priekšā. Īpaši var minēt projektu Rail Baltica, kas dod darbu ne tikai būvniekiem, bet arī tirgotājiem un ražotājiem, tādējādi ļaujot mīkstināt varbūtējās globālās kataklizmas.