Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta
Latvijā ir pamats ticēt, ka līdzīgs dramatisms kā 2008. un 2009. gadā tuvākā laikā neatkārtosies

Krīze un pretkrīzes trumpji

Tautsaimniecības ekspertu komentāros aizvien biežāk ieskanas nots, ka ekonomika atrodas sava izaugsmes cikla otrajā pusē. Tas savukārt liek domāt, ka pašreizējos labos laikus nomainīs sliktāki. Cik būtiski sliktāki, to šobrīd droši vien nevar atbildēt neviens, jo nav skaidrs, kuri faktori būs tie, kas pašreizējo ekonomikas augšupeju nomainīs pret situāciju, kad tautsaimniecībā pieauguma nav vai arī tas ir negatīvs.

Palūkojoties uz situāciju pēdējo divdesmit gadu laikā, iemesli krīzēm katru reizi ir bijuši citi. 1998. gada Krievijas finanšu krīzi izraisīja straujš naftas cenas kritums, gadsimtu mijā ASV un pārējā pasaule piedzīvoja tā dēvēto dot-com krīzi, kad iepriekš ievērojami pārvērtētās tehnoloģisko kompāniju akcijas piedzīvoja savu likumsakarīgo cenu piezemēšanos. Savukārt iepriekšējās desmitgades nogales finanšu nepatikšanas bija saistītas ar banku dāsni dāļātiem kredītiem, īpaši daudz nedomājot, vai klients ir spējīgs aizdevumus atmaksāt vai ne. Šobrīd banku aizdevumu izsniegšana notiek tik piesardzīgi, ka diezin vai varam runāt par jaunu pārkreditēšanos. Vismaz Eiropā ne.

Lai arī  bankas naudas piešķiršanā neizrāda tādu dāsnumu kā pirms iepriekšējā patēriņa ekonomikas burbuļa sabrukuma, globālais parāds ir ievērojami pieaudzis, pasaules metropolēs izveidojies jauns nekustamā īpašuma burbulis, bet strauji augošās Ķīnas parāds kopumā varētu apmēram trīskārt pārsniegt tās ekonomikas apjomus. Tad vēl  pieaugusī ģeopolitiskā spriedze, kas var izvērsties arī starptautiskās tirdzniecības traucējumos. Tāpat jāņem vērā deviņus gadus ilgstošais akciju cenu pieaugums, kurš ievērojami apsteidz tautsaimniecības izaugsmi. Tādējādi kopumā globālo risku netrūkst. Jautājums – kurš faktors izrādīsies pārāk kritisks, lai kļūtu par liktenīgo smilšu graudu pasaules ekonomikas dzinējā. 

Mūs, protams, interesē, kā problēmas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus. Šobrīd ir pamats ticēt, ka līdzīgs dramatisms kā 2008. un 2009. gadā tuvākā laikā neatkārtosies.

Mūsu ekonomika vairs netiek būvēta uz parāda, un tēriņi ir sabalansēti ar nopelnīto. Mūsu valsts tekošais konts ir ar pārpalikumu, kas nozīmē, ka, sarēķinot naudas ieplūšanu un aizplūšanu no valsts, "esam plusos". Atšķirībā no treknajiem gadiem neesam pārkreditējušies un, saprātīgi aizņemoties, varam pat palīdzēt uzturēt ekonomisko izaugsmi. Turklāt kā  potenciāls "sildelements" ir ES fondu nauda, kur daudzu projektu realizācija vēl tikai priekšā. Īpaši var minēt projektu Rail Baltica, kas dod darbu ne tikai būvniekiem, bet arī tirgotājiem un ražotājiem, tādējādi ļaujot mīkstināt varbūtējās globālās kataklizmas. 

Top komentāri

Pipars
P
Kopējais pasaules parādu apjoms 2018. gada 1. aprīlī satādīja 247 triljonus $. Šī summa veidojās no mājsaimniecības sektora - 47 trilj.$; nefinanšu sabiedrību sektors - 74 trilj.$; finanšu sektors - 61 trilj.$; valsts sektors - 67 trilj.$. Arī pasaules parāda relatīvais līmenis ir iespaidīgs: pirmā ceturkšņa beigās tas bija 317% no pasaules IKP. Ja mēs mājsaimniecību parādu 47trilj. dalam uz 8 miljadiem iedzīvotāju sanāk uz absolūti katru slogs 5875 $ apmērā..!! Savukārt ja dalam 247 trilj.$ ar 8 miljardiem sanāk uz absolūti katru mūsu pasaules iedzīvotāju 30 875 $ liels naudas slogs...!! Secinājums... mēs esam bankrotējusi pasaule...!!!
Ekonomičeskijs
E
Latvijā gana ļaužu, kuriem jebkādi ekonomikas attīstības cikli ir labi laiki vienmēr.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē