Krīze ved jaunās galējībās

Tas nozīmē, ka tad, ja investors pērk Vācijas obligācijas, viņš, Vācijas valdībai aizdodot naudu, pat nedaudz piemaksā.

Savukārt šonedēļ ASV preču biržā investoriem pavērās iespēja tikt ne tikai pie bezmaksas naftas, bet arī vēl iegūt naudas prēmiju. Tiesa, tikai tad, ja ir pašam, kur šo naftu uzglabāt.

Aizejošajā desmitgadē pasaulē esam ieguvuši nestabilu ekonomisko vidi, taču tajā pašā laikā pieaugošu naftas piedāvājumu. Pagrieziena punkts bija pirmdien, kad investori, kuru rīcībā bija Teksasas gaišās jēlnaftas WTI kontrakti maija piegādēm, bija gatavi tos ne vien pārdot par zemāku cenu, nekā tie maksājuši iepriekš, bet pat atbrīvoties no šiem kontraktiem, turklāt piemaksājot pat vairāk nekā 30 ASV dolāru par barelu.

Dažādiem finanšu investoriem nav kur naftu glabāt, un tas ir arī dārgi, turklāt, tā kā lidmašīnas lido mazāk un kuģi pasaules okeānos peld krietni izretinātāk nekā iepriekš, naftas tvertnes ir pilnas.

Līdz ar to tiem, kam nebija vajadzības pēc ''fiziskas'' naftas, vairs nebija iespējas tikt vaļā no maija kontraktiem un nomainīt tos pret laika ziņā vēlākiem. Kamēr vēl ekonomika bija aktīva, šāds ''rolovers'' nesagādāja problēmas, taču šobrīd tiek paredzēts, ka arī nākamajos mēnešos var izveidoties līdzīga situācija. Tāpat pastāv iespēja, ka investori jau laicīgi sāks atbrīvoties no kontraktiem, kuriem tuvojas beigu termiņš.

Tas var nozīmēt jaunu naftas cenas samazinājumu, kurš galu galā var skart arī citas preču biržu izejvielu cenas un veicināt deflācijas spirāli ekonomikā.

No patērētāja viedokļa tas var šķist patīkami, tomēr problēma ir tā, ka izejvielu cenu samazināšanās liks sarauties arī kopējiem ekonomikas apjomiem un galu galā var radīt jaunu bezdarba pieauguma vilni un algu kritumu. Tas neietu secen arī Latvijai. Krītoties jau minētās naftas cenai, lētāka kļūtu arī kurināmā koksne, samazinot Latvijas mežizstrādātāju ieņēmumus. Tāpat tiktu apgrūtināts eksports uz tādām naftas eksporta lielvalstīm kā Krievija un Norvēģija. Savukārt kopējais izejvielu cenu kritums preču biržās, visticamāk, nozīmētu to, ka arī mūsu lauksaimniekiem produkciju nāktos pārdot par zemākām cenām. Līdz ar to situācija Latvijas ekonomikā varētu pasliktināties vēl vairāk, nekās tas saistībā ar Covid-19 straujo izplatību noticis līdz šim.