Fragments no intervijas:
Ir zīmīgi datumi, kas regulāri satricina Latvijas politisko dzīvi. Viens no tiem - 9. maijs - jau pavisam tuvu. Tā atzīmēšana ar katru gadu izvēršas par aizvien lielāku notikumu. Šķiet, to nevar saukt par integrācijas politikas veiksmes stāstu?
Palasiet dažādos laikos veidotās integrācijas programmas. Pēc pirmās, kas bija sarakstīta 2001. gadā, bija mēģinājumi uzrakstīt turpinājumu, taču toreizējā kultūras ministre Helēna Demakova divus projektus noraidīja. Lasot no sociologa, politologa viedokļa, tās bija sakarīgas programmas, tur viss bija loģiski - pirmā rindkopa nebija pretrunā ar otro, mērķi nebija pretrunā ar instrumentiem un sagaidāmajiem rezultātiem. Salīdzinājumam, 2012. gadā Sarmītes Ēlertes vadībā tapusī programma ir tāda, kur ar uzdevumiem nesakrīt ne mērķi, ne paredzamais finansējums un cita starpā arī vārds "tauta" lietots vismaz četrās dažādās nozīmēs.
Ja runājam par integrāciju no sabiedrības pozīcijām, šķiet, problēma ir uzpūsta - kaimiņš kaimiņam etniskās piederības dēļ vis pa degunu nesit.
To rāda arī daudzi neatkarīgi veikti socioloģiskie un arī psihologu pētījumi. Teiksim, Tartu Universitātē psihologi mērījuši etnisko distanci Baltijas valstīs un atklājuši, ka Baltijas valstīs lielāka tā ir starp lietuviešiem un Lietuvas poļiem, bet vismazākā distance ir starp latviešiem un Latvijas krieviem (lielāka pat ir starp latviešiem un latgaliešiem). Mēs tagad veicam aptaujas par mediju lietošanu, arī tās parāda, ka starp latviešiem un krieviem nav lielas atšķirības - neuzticēšanās valdībai un parlamentam ir vienāda, mediju kvalitāti vērtē tāpat, politiskā un sociālā pasivitāte ir līdzīga. Taču viedokļu atšķirība redzama Brigitas Zepas vadībā 2008. gadā veiktā pētījumā, un tā attiecas uz simboliem. Brīvi atstāstot, ja pajautā, kas ir valsts, tad krievi saka: maksāt nodokļus, labi strādāt, bet latvieši akcentu liek uz himnu, ģerboni.
Atribūti svarīgāki par attiecībām?
Jā, latviešu skatījumā integrācija būs tad, ja krievi katru dienu staigās ar sarkanbaltsarkaniem karogiem. Ja vienkārši strādā, dara labas lietas ekonomikā, politikā, citās jomās, tas neskaitās. Tāpēc jau arī nestrādā integrācijas programmas - integrācija nav iecerēta kā iekļaušana kopīgā kaut kā darīšanā.
Visu interviju ar profesoru Sergeju Kruku lasiet ceturtdienas, 7.maija, avīzē Diena!
bite
markss
KK