Grūti spriest, kādēļ ierēdnis bija izlēmis publiski padalīties savās pārdomās par stacionāro fotoradaru iespējamo bēdīgo galu, tomēr sava veida skandāls izvērtās ne mazais, kur galvenais sabiedrības neapmierinātības iemesls bija Trofimova apzināti vai neapzināti izteiktā frāze, ka fotoradari "neiekasē" tik daudz naudas, kā sākotnēji plānots.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā ir skaidri un gaiši ierakstīts: "Stacionāro fotoradaru darbības mērķis – uzlabot ceļu satiksmes drošību. CSDD radarus ievieš atbilstoši Ministru kabineta uzdotajam. Radaru atrašanās vietas tiek izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS Latvijas Valsts ceļi un Rīgas domes Satiksmes departamentam." Precīzāk nepateiksi – vienīgais publiski definētais mērķis ir satiksmes drošības uzlabošana.
Reizē gan saprotama, gan nesaprotama bija arī politiķu iesaistīšanās šajā nosacītajā skandālā, tajā skaitā savos paziņojumos tieši drošību kā galveno argumentu uzsverot gan iekšlietu ministram Sandrim Ģirģenam (KPV LV), gan satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP). Taču viņu paustā neizpratne tomēr šķita nedaudz pārspīlēta, pieņemot, ka abiem tomēr bija jāpārzina fotoradaru "peļņas" krišanās un iespējamās problēmas.
Lai gan – par "peļņas" trūkumu tā īsti tomēr nevar runāt. Iekšlietu ministrijas Dienai sniegtie dati rāda, ka par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem budžetā ieskaitītā nauda nav gluži (atvainojos par skarbu salīdzinājumu) vidējās pensijas līmenī. Ja būsim pavisam precīzi definējumā, tad: "Naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem": izpilde 2018. gada 12 mēnešos – 9 052 704 eiro, izpilde 2019. gada 8 mēnešos – 5 819 830 eiro. Un šeit ir būtiski – šīs ir summas, kas ir reāli iekasētas, nevis tikai piespriestas.
Nenoliedzami savu artavu paņem arī fotoradaru ikdienas uzturēšana, iegādes un uzstādīšanas izmaksas un pārējie maksājumi. Tomēr, skatoties uz šiem reāli iekasētajiem miljoniem (un zinot, ka vēl daļa sodu ir piedziņas procesā – tātad kopumā tās būs vēl vairāk), rodas jautājums – kur šie miljoni ir palikuši? Varbūt Linkaita kungam būtu vērts parevidēt arī savā pārziņā esošo CSDD un parēķināt, vai tam noteikto maksājumu apjoms par fotoradaru apkalpošanu tomēr nav bijis pārāk dāsns. Bet varbūt iemesls ir tas, ka šo naudu ieskaita pa tiešo valsts budžetā un daļa tās pazūd "melnajā" caurumā, kā tas ierasts ar daudziem specifiskiem maksājumiem? Šķiet, Trofimova kunga neapzināti izceltā problēma ir vērta, lai to izpētītu sīkāk. Un saņemtu godīgas atbildes no iesaistītajiem un atbildīgajiem.
es
Martins
OIK maksātājs