Kurš gan strādās Latvijā?

Šādu redzējumu aktualizē arī tas, ka tuvāko gadu laikā Latvijā un abās mūsu Baltijas kaimiņvalstīs plānots realizēt vērienīgo modernā dzelzceļa Rail Baltica projektu. Tam būs nepieciešami gan vienkāršu darbu veicēji, gan pieredzējuši eksperti, bet būvniecības nozares uzņēmēji par visu līmeņu darbinieku trūkumu sūdzas jau gadiem. Turklāt Rail Baltica nav vienīgais projekts, kas mudinās runāt par to, ka trūkst strādājošo, jo, kā Dienai sacīja Elksniņa-Zaščirinska: "Darbaspēka trūkums ir visas Latvijas tautsaimniecības problēma."

Mūsu sabiedrībā gan pastāv arī uzņēmēju organizācijām diametrāli pretējs redzējums, kas ir ļoti skeptisks pret viesstrādnieku iesaistīšanu darba tirgū. Te jāņem vērā Latvijas skumjā pieredze padomju gados, tolaik atbraukušo viesstrādnieku integrācijas grūtības un tas, ka politiskie konflikti saistībā ar izglītību latviešu valodā turpinās joprojām. 
Skepsi pret viesstrādnieku aicināšanu uztur arī tas, ka mūsu valstī joprojām ir vērā ņemams bezdarbnieku skaits. Pērn kā bezdarbnieki bija reģistrēti 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Turklāt rodas iespaids, ka valstiskā līmenī tiešām nav izdarīts viss iespējamais, lai bezdarbniekiem palīdzētu apgūt darba tirgū nepieciešamās prasmes un šie cilvēki atgrieztos profesionālajā apritē. Vēl aizvien būtu jāstiprina valsts sektora, pašvaldību un uzņēmēju sadarbība, lai bezdarbnieku vidū atrastu strādāt gribošus cilvēkus. Protams, ikvienā valstī ir cilvēki, kuri apzināti izvairās no strādāšanas, bet fatālas nolemtības zīmogs nebūtu jāuzliek visiem Latvijas bezdarbniekiem.

Ir ļoti iespējams, ka pretējos viedokļus par viesstrādnieku uzņemšanu pirms Saeimas vēlēšanām balsu "zvejošanai" izmantos politiskie spēki. Gan jau būs tādi politiķi, kas pasludinās sevi par uzņēmēju interešu aizstāvjiem un solīs plaši atvērt mūsu valsts durvis ikvienam viesstrādniekam. Gan jau citi politiķi skaļi paudīs saukli "Jebkādu viesstrādnieku uzņemšanai Latvijā – NĒ!". 

Taču priekšvēlēšanu saukļu laiks ātri paies. Un cilvēki, kuri varētu aizpildīt brīvās darba tirgus nišas, būs jāatrod. Kur atrast – par to jādomā ne tikai uzņēmējiem, bet arī politiķiem.