Šādam savulaik jau iesāktās reformas turpinājumam ar pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos bija jānotiek jau sen, diemžēl neko vairāk kā pretējo – vairākas neveiksmīgas un vienu sekmīgu šķelšanos – neesam novērojuši. Tajā pašā laikā visi labi zinām, cik strauji mazinās apdzīvotība daudzās pašvaldībās, un līdz ar to viegli prognozējams, ka kaut kad visai drīzā nākotnē problēma ar pārāk daudzām savus pakalpojumus pildīt nespējīgām pašvaldībām atkal samilztu līdz līmenim, kad bez ķirurģiskas operācijas neiztikt.
Jā, saprotams, ka spēles noteikumu pieņemšana pašvaldību brīvprātīgai apvienošanai vēl nenozīmē, ka tās lielā skaitā tūdaļ pat rausies saplūst, – ir tomēr jāņem vērā kā subjektīvie faktori (esošo deputātu bažas par nepārvēlēšanu, ja tie kaimiņu teritorijā mazāk zināmi), tā arī objektīvie, kas vairāk saistīti ar infrastruktūru – ceļu tīklu, skolām, darbavietām utt. Taču skaidrs, ka gadījumos, ja pašvaldības pašas "nobriedīs" apvienoties, šis lēmums būs balstīts daudz rūpīgākā visu risku un ieguvumu izvērtējumā, nekā tad, ja kaut ko tādu uzspiedīs valdība vai parlaments.
Bet ar reformu "no augšas", kā zināms, ir tā, kā ir, – ar to saistīti lēmumi prasa milzu politisko gribu, gatavību kādu laiku būt īpaši nepopulāram, arī risku būt vispār nostumtam no politiskās skatuves.
Tieši tas ir galvenais iemesls tam, ka par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību ar mērķi stiprināt pašvaldības politiķi runā visu laiku, taču reāli darbi neseko. Tās iniciatīvas, kas bijušas (piemēram, par sadarbības teritorijām vai apriņķiem), šķiet vairāk butaforiskas, nevis problēmu pēc būtības risinošas. Vēl vairāk – pat ja kādu no koalīcijas partijām pārstāvošs ministrs būtu gatavs nākt klajā ar ļoti konkrētu, izsvērtu, pamatotu iniciatīvu, tam jārēķinās, ka partneri valdībā ir arī konkurenti vēlēšanās un ka panikas celšana par kārtējiem juku laikiem, ko it kā piedāvā konkrētā politiskā spēka pārstāvis, varētu būtiski "sist" pa partijas reitingu ar visām no tā izrietošajām sekām.
Jāpiebilst, ka arī daudzās dažāda līmeņa pašvaldību pārstāvošās nevalstiskās organizācijas bijušas pārāk kūtras ideju ģenerēšanā par to, kādam būtu jābūt Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam, raugoties kādas desmitgades perspektīvā.
1.līmeņa pašvaldības - rajona līmen
Ļaujiet nodokļus maksāt brīvprātīgi
Pašvaldību administrāciju negausība