Latvijas dārgās nomales

Daudzi laukos dzīvojošie cilvēki jau patlaban raiti izmanto dažādas interneta nodrošinātās iespējas, sākot no rēķinu apmaksas internetbankā līdz savas saimniecības popularizēšanai sociālajos tīklos, taču pagaidām – ne visi. Tam ir arī objektīvs iemesls – lai gan mobilo sakaru operatori apgalvo, ka mobilā tīkla pārklājums sedz gandrīz visu Latvijas teritoriju, tiek stāstīts, ka dažās lauku sētās mobilajam tālrunim nav zonas vai tā ir ļoti vāja, un arī interneta nav, bet, ja ir, tad ļoti lēns. Uz šāda fona diezgan savdabīgs šķiet ierosinājums, kas izskanēja diskusijā par Latvijas pastam nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu abonētās preses (laikrakstu un žurnālu) piegādi reģionos, kur neizbēgami piegādes izmaksas ir lielākas nekā Rīgā. Diskutablais ierosinājums bija šāds – lauku iedzīvotāju informēšanu veikt ar interneta palīdzību. Iespējams, pienāks laiks, kad to varēs, bet noteikti vēl ne šogad vai nākamgad. 

Es piekrītu visiem, kuri aicina izmantot XXI gadsimta tehnoloģiju pavērtās iespējas, un nepiekrītu tiem, kuri kultivē bailes no visa jaunā. Arī apgalvojums, ka pensijas vecumu sasniegušie cilvēki ar modernajām tehnoloģijām ir uz "jūs", neatbilst patiesībai, jo arī sociālajos tīklos redzams, ka tur aktīvi darbojas daudzi vecākās paaudzes cilvēki. Taču ir jāsaprot arī tas, ka nomaļā lauku saimniecībā var nebūt tik labs mobilā tīkla pārklājums kā augstskolas profesora dzīvoklī Rīgā, turklāt lauksaimnieka ikdienā telefons varbūt vispār lielu lomu nekad nav spēlējis un nespēlē, jo visi draugi ir turpat tuvumā, tāpēc izmantot viedtālruni gan zvanīšanai, gan īsziņu rakstīšanai, gan arī interneta ziņu lasīšanai nešķiet tik ierasti kā profesoram. 
Lauksaimniekam ierastais rituāls ir aiziet līdz pastkastītei, izņemt no tās reģiona avīzi un palūkoties, vai pastnieks atnesis arī kādu vēstuli, tāpat kā ierasts rituāls ir sagaidīt pieturā autobusu un doties uz bankas filiāli novada centrā. 

"Kā mēs, runājot par divu ātrumu Eiropu, neesam pamanījuši, ka esam izveidojuši divu ātrumu Lietuvu?" – šos Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas vārdus ir citējuši daudzi mediji, arī LETA/BNS. Taču arī mūsu valsts politiķiem derētu atcerēties, ka tas, kas šķiet pašsaprotami Jēkaba ielā, nav tikpat pašsaprotami Ciblas novadā.