Vispirms jau pats fakts, ka kāds varējis iekļūt specdienesta vadītāja mājoklī, ir tiešs apliecinājums, ka tā pasargāšanai no nevēlamiem "viesiem" nav bijusi pievērsta pietiekama uzmanība. Tātad vai nu durvju slēdzene bija tāda, kas viegli atmūķējama, vai netika lietota signalizācija, vai arī abi šie faktori kopā. Šajā gadījumā nevietā atrunāties, ka darba lietas uz māju netiek nestas (nozagtajā datorā taču arī nekā slepena it kā neesot bijis), tāpēc pārspīlēt ar drošības sistēmām mājoklī lieki, – tā noteikti nav, jo pats amats kā tāds tā pildītājam liek būt īpaši piesardzīgam. Un ne tikai pret zādzībām, fiziskiem vai emocionāliem ietekmēšanas mēģinājumiem, bet arī dažādām provokācijām, izsekošanu, noklausīšanos. Starp citiem ne mazsvarīgs ir tieši pēdējais faktors, jo valsts noslēpumi var glabāties ne tikai uz papīra vai datoros – tie var tikt apspriesti amatpersonu starpā, arī ārpus biroja.
Cita lieta – ir tiešām dīvaini, ka informācija par zādzību jau drīz vien pēc notikušā klejoja "tautas valodās" un attiecīgā dienesta pārstāvjiem nekas cits neatlika, kā vien šo faktu apstiprināt.
Tiešām šo gadījumu izmeklē ierindas policisti, nevis drošības dienests?
Jebkurā gadījumā tas neliecina par kārtību izmeklēšanas institūciju darbībā un zināmā mērā met ēnu arī uz SAB pieeju komunikācijā, proti, ja nebūtu tieši jautāts, gan jau šo faktu noklusētu? Mēs pietiekami maz zinām, kā strādā SAB (un tas ir normāli – nevienā valstī specdienesti nedarbojas atklāti), bet tas rada šajā institūcijā strādājošajos tādu kā nekontrolējamības sajūtu, kura savukārt var novest pie paviršības. Vismaz pret pašu drošību. Var jau būt, ka tā nav, bet nav arī neviena, kurš autoritatīvi pavēstītu, ka veic regulāras sistēmiskas pārbaudes un tāpēc var apliecināt, ka šajā – no publikas slēptajā – lauciņā viss ir kārtībā. Proti, sabiedrībai pat nav nepieciešams zināt, kā tiek aizsargāts valsts noslēpums vai kādas metodes izmanto dažādi specdienesti savā darbā, – svarīgi gūt apstiprinājumu, ka šo dienestu darbā valda kārtība. Jo īpaši tad, ja ir tādi gadījumi kā zādzība dienesta priekšnieka mājoklī, kas liek domāt, ka ne jau par visiem riskiem un to novēršanu padomāts.
Vecs čekists
Pielaidi nost!
Nevajag